Alsviķu pagastā piekto gadu rīko konkursu “Sakoptākā pagasta sēta 2003”.
Alsviķu pagastā piekto gadu rīko konkursu “Sakoptākā pagasta sēta 2003”. Lai gan uzvarētāji jau ir zināmi, pašvaldība rezultātus neatklāj līdz novembrim, tā saglabājot intrigu, cik lielu naudas prēmiju katrs saimnieks saņems.
“Individuālo māju grupā Alsviķu, Strautiņu un Karvas centros par skaistākajām sētām atzītas Dzintara Dudara “Līvkalni”, Diānas Ozoliņas māja “Ausekļos 2”, Rebanu ģimenes māja “Vālodzītēs” un Ilzes Kalniņas “Rīti”. Grupā – mājas līdz astoņiem dzīvokļiem un mājas līdz deviņiem dzīvokļiem – vietas nepiešķīra, toties to iedzīvotājiem pasniegsim veicināšanas balvas. Atsevišķi vērtēja mājas “Aizupītēs”. Te par skaistākajām atzina Bertānu, Vārtukapteiņu un Bukovsku ģimeņu mājas. Jāatzīst, ka tās visas ir vienlīdz skaistas, tādēļ bija grūti izvērtēt,” stāsta viena no konkursa vērtēšanas komisijas loceklēm Marina Ramane.
Lauku sētu grupā par labākajām noteica Apiņu ģimenes saimniecību “Līčukalni”, Zinaīdas Siliravas “Sauspurvus”, Pindru ģimenes māju “Medņi”, Ļeļevu māju “Jaunpērkonos” un Samiņu ģimenes māju “Auziņas”. Vērtēja arī pašvaldības ražošanas uzņēmumus, kur par labāko atzina zemnieku saimniecības “Dzintari” kokzāģētavu.
“Starp labākajiem saimniekiem var minēt arī Ivara Ozoliņa māju “Vālodzītes 2”, Viļņa Pedeča māju “Rītos”, Rutku, Skangaļu un Laicenu ģimenes ēkas. Jāatzīst, ka piecu gadu laikā, kopš konkursu rīkojam, pašvaldībā ir jūtama izaugsme, jo skaistu sētu kļūst arvien vairāk, it īpaši pagasta centros Alsviķos, Strautiņos un Karvā. Komisijai ir arvien grūtāk izvērtēt, jo daudz ir sētu, kam piešķirts līdzīgs punktu skaits,” saka M. Ramane.
Alsviķu pagasta “Vālodzītes2” Ivars un Lidija Ozoliņi saimnieko14 gadus. “Sākumā bija grūti izveidot piemājas dārzus, jo, ceļot māju, zemes aramkārta bija nostumta malā, atstājot tikai cietu klonu. Katru gadu saimniecību attīstām un pilnveidojam. Pašlaik izkopjam purva malu un dīķi, kas ir aizaudzis. Vēlamies izrakt vēl vienu dīķi, kur varēs audzēt zivis. It kā dzīvojam Alsviķu centrā, bet šeit ir tik klusi un patīkami. Netrūkst ne lakstīgalu dziesmu pavasarī, ne pūces un zaķu apciemojuma,” stāsta I.Ozoliņš.
Par ziedu krāsainību un daudzumu pie mājas gādā Lidija, bet zāliena pļaušana ir Ivara un Lidijas meitas Sanitas Strakšas, kā arī mājas saimnieka ziņā. Ivars ir liels ceļotājs, tādēļ pie mājas aug no Sibīrijas atvesta lapegle un egle. Septiņus gadus pie viņiem mājo arī Ivara no Grieķijas atvestais bruņurupucis Kivi.
“Pie mājas mums kopā ar nomāto zemi no Alsviķu pašvaldības ir nedaudz vairāk nekā seši hektāri. Jaunalūksnes pagasta Bejā, “Strazdiņos”, man ir tēva mājas. Bija iecere tur attīstīt tūrismu, jo vieta ir skaista, bet tas prasa lielus ieguldījumus,” saka I. Ozoliņš.
Ozoliņu ģimene uzskata, ka konkurss par sakoptām sētām pašvaldībā ir vajadzīgs. “Tas iedzīvotājiem liek sarosīties un vairāk gādāt par savas mājas apkārtnes sakopšanu. Domājam, ka visi cenšas to darīt savu iespēju robežās, jo viss prasa līdzekļus. 2001.gadā konkursā ieguvām pirmo vietu. Konkursa nolikums paredz, ka uzvarētājus pēc tam komisija divus gadus nevērtē, bet tikai apskata saimniecību. Mūsuprāt, tas ir godīgi, jo arī citiem ir jābūt iespējai uzvarēt,” spriež Lidija un Ivars Ozoliņi.
