Pāra attiecības un laulība nav pašsaprotama – par to ir jārūpējas, un jāizkopj divvientulību. Bet kā saprast, kas notiek un ko var darīt citādāk? Pērn psiholoģe Daiga Sliņķe un mācītājs Vilnis Sliņķis vadīja pirmo pāru kursu, ko apmeklēja pieci pāri – pieredze bija pozitīva, tādēļ 12.aprīlī sāksies otrais pāru kurss. Kas tas ir un kāpēc to būtu lietderīgi apmeklēt – par to saruna ar Daigu un Vilni Sliņķiem.
Pašsaprotami nekas nenotiek
Kad V.Sliņķis kļuva par luterāņu mācītāju, viņa apņemšanās bija noteikti veikt arī darbu ar pāriem. “Stipra sabiedrība sākas no spēcīgas ģimenes. Kalpošanas laikā esmu ticies ar dažādiem pāriem – laulātiem un nelaulātiem, kuri kopā ir gadu desmitiem un neilgi. Cilvēks atrod laiku un iegulda savā izglītībā, darbā, bērnos, bet aizmirst ieguldīt laiku savā laulībā, pāra attiecībās. Daudzi domā, ka laulībā viss notiks pats par sevi. Kā anekdotē, kur sieva jautā vīram: “Vai tu mani mīli?”. Vīrs atbild: “Pirms 20 gadiem es taču zaksā pateicu, ka mīlu – ja kaut kas mainīsies, tad es tev paziņošu.” Tā ir lielākā kļūda, ka laulātie aizmirst veltīt laiku sev un savām attiecībām. Pāru kurss ir kā atgādinājums par šīm lietām un to, par ko ikdienā neaizdomājamies,” saka V.Sliņķis.
D.Sliņķe piebilst – partnerattiecībās cilvēks visu laiku var pilnveidoties un, kad sāk to darīt, tad saprot, ka vēl ir daudz ko darīt, un tas ir tik interesanti. “Laulātie, kuriem rūp savas attiecības, regulāri kaut ko dara kopā, piemēram, aiziet uz kādu koncertu, kafejnīcu vai citu vietu. Tā ir brīnišķīga iespēja uzpucēties – kā ejot uz randiņu! Bet – aizejot divatā uz kafejnīcu, mēs esam saposušies, ēdiens ir garšīgs, tomēr bieži vien nezinām, par ko runāt. Parunā par bērniem, darbu, vēl šo to un viss. Pāru kurss dod tēmas, par ko šādos brīžos runāt. Mēs rosinām runāt arī par lietām, par ko parasti nerunā. Pārsteidzošā kārtā daudzas tēmas bija kā atklājums – ka par to var ne tikai domāt, bet arī runāt un veikt korekcijas. Mēs ar Vilni laulībā dzīvojam trīsdesmit otro gadu – pat mums bija atklājumi,” viņa saka.
Pāru kurss – kā randiņš
D.Sliņķe atzīst, ka tēmas, ko apgūt pāru kursā, izvēlas, vadoties pēc Nikija un Sīlas Lī izstrādātā modeļa. Viņi laulībā dzīvo ilgāk nekā 30 gadus, ir četru bērnu vecāki, strādā Londonas Svētās Trīsvienības draudzē. Vēl dažās vietās Latvijā praktizē līdzīgu kursu, bet Alūksnes un Apes novados D. un V.Sliņķi ir pirmie, kuri uzsākuši un piedāvā pāru kursu.
“Tas viss notiek omulīgā atmosfērā. Pāriem tas ir kā randiņš! Zālē ir izvietoti galdiņi, kur pie katra sēž pāris. Tie izvietoti tā, lai viens otram netraucētu un nedzirdētu blakussēdētāju sarunas. Nodarbības notiks ceturtdienu vakaros Jaunlaicenes tautas namā no pulksten 18.00 līdz 20.00. Pirmā nodarbība būs 12.aprīlī. Notiks septiņas nodarbības – randiņi, ko apmeklējot jārēķinās ar samaksu. Līdzekļi tiek tērēti, lai sarūpētu cienastu omulīgai pasēdēšanai un telpu īrei. Pāriem vēlama iepriekšēja pieteikšanās, lai zinām, ar kādu cilvēku skaitu rēķināties. Pāru kursā gaidīsim ne tikai laulātus pārus, bet arī tos, kuri grasās laulāties vai dzīvo kopā nereģistrētā laulībā. Tiem, kuri nav vēl laulājušies, šāda kursa apmeklējums būtu pat ļoti ieteicams, lai izprastu, kas attiecībās notiek tad, kad rozā briļļu laiks un pirmā jūsma pagājusi,” saka D. un V.Sliņķi.
Kas notiek laulības gultā?
Tēmas, par ko runā pāru kursā, ir dažādas. Piemēram, kā atrast laiku sev, sazināšanās māksla, kā izrādīt mīlestību, par ģimenes konfliktu risināšanu, piedošanu, attiecībām ar vecākiem, labu seksu. “Mēs esam ieraduši: ja notiek strīds, tātad ir slikti. Nekādā gadījumā! Strīds ir ļoti laba lieta, tikai jāmāk to risināt tā, lai viens otram iespējami mazāk nodarītu pāri. Ja to iemācāmies, tad varam “augt” tieši caur konfliktiem. Arī mēs ar Vilni caur strīdiem esam visvairāk sasnieguši. Ja abiem viss ir labi, tad ir vārīšanās savā suliņā. No vienas puses tā ir ideāla ģimene – viņiem nekad nav strīdu, no otras puses – bet vai viņiem ir izaugsme?” teic Daiga.
D.Sliņķe uzsver, ka jārunā arī par labu seksu, kas pāra attiecībās ir ļoti svarīgi. “No savas psihologa prakses varu teikt: ja pāra attiecības pasliktinās, tad pirmais, ko jāsāk analizēt, ir sekss – kas notiek laulības gultā? Sekss nav tikai tas, kas notiek 10 minūšu laikā zem deķa – tas ir īpašs notikums,” viņa saka.
Ieskatīties dziļāk sevī
V.Sliņķis iedrošina pārus, kuri vēlas apmeklēt kursu, nenobīties no tā, ka uzskaitītās tēmas ir ļoti personiskas un pat intīmas, jo publiski par to nebūs jārunā. “Katrai no tēmām būs ievirze, varbūt būs kādi viesi, kuri arī kaut ko pastāstīs, un tālāk būs sarunas tikai pārim savā starpā, vienam ar otru. Tas būs viņu laiks divatā,” saka V.Sliņķis. Savukārt, ja kādi jautājumi būs radušies pēc tam, tos varēs individuāli pārrunāt ar Daigu vai Vilni.
“Katra tabu tēma, par ko mēs nerunājam, mūs savažo un ir kā ķēdes posms. Ja viens posms ir nerunāšana par seksu; otrs – par nākotnes plāniem (ko tur plānot, nav jau naudas!); trešā – par vecākiem (ai, man tā tava mamma nepatīk); tad ķēde ir ļoti gara un traucē. Mēs radām iespēju, lai pāris divatā var knibināt savas ķēdes vaļā un pa posmam nomest. Drosmīgi, ieguldot lielu darbu, ieskatīties dziļāk sevī,” saka D.Sliņķe un godīgi atklāj – pāriem būs jāveic arī mājasdarbi jeb jārīko randiņi mājās.
Var palīdzēt tam, kurš vēlas
Pārdomājot pirmā pāru kursa laikā gūto, V.Sliņķis atzīst, ka arī pašam tas daudz ko atklāja par sevi un attiecībām ar laulāto. “Mēs nevaram likt pāriem pildīt ko tādu, ko paši neesam izpildījuši – tādēļ pāru kursu izgājām arī paši, mēģinot būt pēc iespējas godīgi,” viņš saka. Daiga piebilst, ka pāru kursa laikā attiecībās netiek panākts uzrāviens, kāds ir iemīloties, bet tā tam arī nav jābūt, jo – iemīlējies cilvēks neko citu nespēj darīt, kā tikai domāt un tiekties pie mīļotā. Pāru kurss padziļina attiecības.
Vai visiem pāriem var palīdzēt stiprināt attiecības? D.Sliņķe uzskata – jā. Par vēlu ir vienīgi tad, kad laulība jau ir šķirta vai kādam no pāra izveidojušās jaunas attiecības. V.Sliņķis norāda, ka palīdzēt var tam, kurš to vēlas. “Ja pārī katrs atsevišķi un abi kopā nav gatavi cīnīties par savu laulību, tad nevar palīdzēt. Ticīgam cilvēkam ir vieglāk cīnīties ar ļaunumu, kas nāk iejaukties attiecībās, nekā neticīgam, jo viņam Dievs devis līdzekļus, ar ko stāties pretī sātana viltībām. Laulība, kas noslēgta baznīcā, var izturēt jebkādu spriedzi. Mūsdienās ir samaitāta iesākuma kārtība. Vīrietim ir jāiet pa priekšu, un sievai – aiz viņa. Šodien sieva velk vezumu un vīrs skrien līdzi no muguras. Sievietei nav jābūt tai, kura nes visu slogu – viņa ir domāta kā palīgs. Ja vīrietis pats saprot, uz kurieni viņš iet, tad sieviete var palīdzēt, bet, ja viņš pats to nesaprot, tad arī sievai ir grūti,” saka V.Sliņķis.
Otrā pusīte – kā dāvana
Viņš atzīst, ka pēc kāzām un sajūsmas sākas laulības dzīve un ikdiena. Baznīcā laulājoties, viens otram dod solījumu – būt kopā priekos un bēdās, slimībā un veselībā, bagātībā un nabadzībā. “Ne tikai patīkamajos mirkļos jābūt blakus un jāatbalsta, bet arī grūtajos. Tā ir ziedošanās. Reizēm cilvēki saka, ka laimīgas laulības noslēpums ir atrast pareizo cilvēku un tad viss būs kārtībā. Dieva vārds saka, ka nevis jāatrod pareizais cilvēks, bet tev pašam ir jābūt pareizajam cilvēkam priekš otra. Kad otram ir grūti, tev jānolaižas zemāk par viņu un jākalpo viņam. Tāpēc Dievs ir radījis vīrieti un sievieti – diviem būt ir labāk. Vīriešiem gribu teikt, ka viņi ne vienmēr novērtē to, kas viņiem no Dieva dots. Viņu otrā pusīte ir kaut kas unikāls – otras tādas pasaulē nav. Tikai viņam. Man prātā nāk Zālamana pamācība, ko arī gribu vīriem novēlēt: “Kas atrod savu laulātu draudzeni, tas atrod sev tiešām ko labu un var līksmoties, ka žēlastības dāvanu dabūjis no Tā Kunga.” Padomājiet par šo savu dāvanu! Ja gribat, lai šī dāvana jūs iepriecinātu, tad ir jārūpējas par to. Ja ir bijis konflikts, to nedrīkst palaist garām kā nebijušu pēc vīriešu principa: ai, televizoram (lasīt – sievai) skaņa pazuda, gan jau atkal atjaunosies, un viss būs kārtībā, par strīdu vairāk nerunājam. Bet ir svarīgi saprast, kādēļ tā skaņa pazuda – lai to izdarītu, ir savā starpā jārunā,” saka V.Sliņķis.
Saklausīt un piedot
Kāpēc šodien tik daudzi pāri izvēlas dzīvot kopā, nereģistrējot laulību? D.Sliņķe uzskata – tas ir egoisms: katrs ir pats par sevi un domā, ka jebkurā mirklī var ātri aiziet no otra. “Laulība ir cilvēka superego sakārtošana un cits atbildības līmenis – tev ir jārēķinās ar otru, bērniem,” saka V.Sliņķis.
Pirms Lieldienām ir gavēņa laiks, kad cilvēki no kaut kā atsakās, pārvērtē sevī dažādas vērtības. No kā būtu jāprot atteikties pāra attiecībās? V.Sliņķis atzīst – kādreiz ir jāprot paklusēt, lai saklausītu, ko otrs grib pateikt. “Un mācīties praktizēt piedošanu. Konflikti ģimenēs ir neizbēgami, bet nevajag gaidīt, kad tev nāks prasīt piedošanu, bet pašam iet pirmajam. Nevajag baidīties no savas negatīvās pieredzes, jo tā pieredze var tikt lietota par svētību citiem,” viņš saka. Daiga piebilst – arī labāk iepazīt sevi, esot vienpatībā, uzdodot būtiskos jautājumus: kas es esmu, no kurienes un uz kurieni eju.
