Ja kāds saka – vēlos sākt jaunu dzīvi, nav iemesla viņu apšaubīt! Katram dzīvē ir nepieciešamas pārmaiņas, kuras var būt gaidītas, biedējošas, nezināmas… Es savas pārmaiņas varētu definēt kā gaidītas un intriģējošas.
Izdarot korekcijas savā dzīvē, ir svarīgs līdzcilvēku atbalsts, savs iekšējais spēks un pārliecība par izdošanos. Kaut ko mainīt grūtāk ir cilvēkam, kurš ir sevi pazaudējis. Savukārt avantūras pilnai personai dzīves pārmaiņas šķiet pašsaprotamas un pat nepieciešamas. Varu sevi pieskaitīt pie otrās kategorijas, bet viss nav tik vienkārši. Arī ārēji aktīvam un priecīgam cilvēkam jebkuras pārmaiņas var ieviest bailes un neziņu, jo īpaši, ja mēs dzīvojam nelielā pilsētā, kur cits citu pazīst. Pilsētā, kur no tevis kaut ko gaida. Pilsētā, kura ir tava un kurai tu vēlies dot visu to labāko un vērtīgāko. Vienmēr ir prieks par talantiem, kas mācījušies un dzīvojuši Alūksnē. Lepnums par mūsdienās populāriem cilvēkiem – alūksniešiem. Vislielākais gandarījums ir redzēt, ja kāds atgriežas uz dzīvi šeit. Tādu nav daudz, tāpēc turēsimies visi kopā, vēlēsim viens otram labu, neliksim kāju priekšā, bet padosim roku.
Es esmu alūksniete, ar to lepojos, un manī visu laiku ir laimes sajūta, ka es un mana ģimene dzīvojam te – visskaistākajā pilsētā! Un to es saku patiesi… Alūksne ir pārvērtusies līdz nepazīšanai – te viss notiek, pie mums brauc daudzu profesiju pārstāvji, pie mums vienmēr ir, ko redzēt, dzirdēt. Mazpilsēta ar lieliem apgriezieniem! Cienīsim un baudīsim visu, kas mums dots!
Turpinot par pārmaiņām, vislielākās tās laikam ir jaunajām ģimenēm, kurās ienāk bērniņš. To nevar izmainīt, tas ir jāpieņem. Arī tad parādās šī baiļu un neziņas sajūta, kas noteikti ir saprotama – ar to jātiek galā, jāsaprot, ka lielāka laime nepastāv! Tas ir jaunas dzīves sākums, kuram nav iespējams pretoties. Manuprāt, vislabāk pārmaiņas pārcieš tieši bērni. Viņi ir elastīgi, tik daudz neanalizē, nešaubās. Mēs, pieaugušie, atrodam problēmas un pārāk baidāmies no nezināmā. Vairāk drošības un pārliecības un uz priekšu!
Pārmaiņas visbiežāk notiek tad, kad tās ir vajadzīgas. Der atcerēties, ka tas ir process, kuru nav iespējams pārvarēt vienā dienā – laiks ir mūsu labākais sabiedrotais. Visiem ir labi zināms Raiņa teiciens: “Pastāvēs, kas pārvērtīsies.” Būsim drosmīgi un neapstāsimies ceļa vidū, bet lieliem soļiem iesim uz priekšu!
