Debesīs. Vai debesīs skan neizteiktie vārdi? Es zinu- te, uz zemes, viņu nav.
Debesīs
Vai debesīs skan neizteiktie vārdi?
Es zinu- te, uz zemes, viņu nav.
No acīm lās un, neaizskarot lūpas,
Tie atvadās un apmulsuši zūd.
Vai dvēsele starp zvaigznēm klusi staro,
Kad nepaliek uz zemes vairs nekas,
Ko apmīļot, ko glāstīt siltām rokām,
No maldu sveltām liesmām pasargāt?
Visvairāk sāp, kas aizgājis uz mūžu,
Kas nezināmos vēju vējos klīst.
Vai debesīs var atrast to, kas zaudēts?
Un, ja tā ir, es gribu debesīs.
***
Svece
Svece baltu gaismu auda,
Tumsu ārdīdama,
Maigiem stūriem rūtis glauda,
Rāmi lāsodama.
Trausla sveces dzīvībiņa,
Smalkām stīgām vīta.
Sīkā ogles melnumiņā
Dvēselīte tīta.
Kamēr svece izrakstīja
Gaišu istabiņu,
Māte cimdos ieadīja
Saules dzīpariņu.
