Pavasaris. Lai gan vēl puteņi vērpetes griež, mākoņi pūkainas pārslas vēl sviež…
Pavasaris
Lai gan vēl puteņi vērpetes griež,
Mākoņi pūkainas pārslas vēl sviež,
Saulītei uzspīdot spoži,
Kaut gan vēl pieturas sals,
Gaisā jau smaržo pavasar’s.
Arī cilvēku lūpās un acīs,
(Ko gan citi par to sacīs?)
Pašiem pavisam neizprotams,
Iezogas gaišum gaišs smaids.
Kaut dzīvot ir kļuvis smagi jau sen,
Tomēr pasmaidīt gribas,
Smaidus kāds no iekšas dzen,
Uzlikt uz lūpām steidzas.
Prāts cilvēkam nespēj saprast to,
Bet sentēvu instinkts to saka,
Ka lieliem soļiem, pa tuvāko taku,
Steidzas pie mums jauns
pavasaris – Laimes un mīlestības laiks.