Pagājušomēnes stājušās spēkā izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz atbildību par meža likumdošanas noteikumu pārkāpumiem.
Pagājušomēnes stājušās spēkā izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz atbildību par meža likumdošanas noteikumu pārkāpumiem.
“Likuma mērķis nav sodīt, bet panākt, lai mežu īpašnieki ievērotu sabiedrības prasības un katra indivīda intereses. Meža dienesta darbinieki labprātāk vēlētos redzēt, lai meži ir sakopti un saglabāti nākamajām paaudzēm,” laikrakstam stāsta Alūksnes virsmežniecības virsmežzinis Andis Krēsliņš.
Viņš norāda, ka viena no sāpīgākajām problēmām ir mežu atjaunošana. “Par šo un meža kopšanas noteikumu neievērošanu ir paredzēts bargs naudas sods – no 50 līdz 500 latiem. Līdz šim sods nebija konkrēti definēts un par dažādiem mežsaimnieciskiem pārkāpumiem varēja piemērot līdz 50 latu lielu naudas sodu. Praksē pielietot šādu sodu juridiski bija diezgan sarežģīti,” uzsver A. Krēsliņš.
Pērn Alūksnes rajonā administratīvi sodīti 44 mežu īpašnieki, starp tiem arī par mežu atjaunošanu, uzrakstīti 123 protokoli par dažādiem mežu noteikumu pārkāpumiem. 79 gadījumos meža pārkāpumu lietas nodotas policijai, ierosinātas 68 krimināllietas.
Apkopotie dati liecina, ka šogad 1.janvārī Alūksnes rajonā par dažādiem pārkāpumiem administratīvais sods būtu piemērojams 1218 mežu īpašumos. “Amatpersonām sods jāuzliek likumā noteiktajā kārtībā, tad minimālais sods ir 50 lati. Reti kuram no īpašniekam meža platība aizņem vairāk par trim hektāriem. Atjaunot mežu un to sakopt nav sarežģīti, un tas iznāks lētāk, nekā maksāt sodu,” apgalvo virsmežzinis.
Meža likums paredz, ka katru gadu līdz 1. februārim mežu īpašniekiem jāsniedz informācija par iepriekšējā gadā veikto saimniecisko darbību.
“Līdz šim sods par to nebija piemērots, bet tagad tas noteikts līdz 150 latiem,” norāda A.Krēsliņš. Diemžēl vairāk nekā 50 procentos gadījumu mežsargi apseko meža platības un apkopo šo informāciju meža īpašnieku vietā. Virsmežzinis aicina mežu īpašniekus ievērot šo un citas prasības, lai nebūtu jāpiemēro sods.
“Administratīvo pārkāpumu kodekss nosaka sodus gandrīz par visiem nepareizi padarītajiem un neizdarītajiem darbiem, kas noteikti Meža likumdošanā, – robežzīmju iznīcināšanu, meža bojāšanu un citiem. Iepriekš bija grūti sodīt par atkritumu izgāšanu mežā, bet tagad ir precīzi formulēts, ka juridisku personu par to var sodīt līdz 1000 latu apjomā,” skaidro A. Krēsliņš. Sodi paredzēti arī par meža infrastruktūras būvju bojāšanu, patvaļīgu celtniecību meža zemē, transformēšanas noteikumu pārkāpšanu.
A. Krēsliņš atgādina, ka mežu īpašniekiem īpašu uzmanību vajadzētu pievērst meža platību atjaunošanai. Ja ir neskaidrības, konsultēties ar Meža dienesta speciālistiem un tās sakārtot līdz 1.oktobrim. “Mežs Latvijā zināmā mērā ir privātīpašums un reizē nacionālā bagātība. Meža īpašniekiem tas ir ekonomiskais ieguvums tāpat kā tautsaimniecībai, jo meža produkti veido gandrīz 40 procentus no Latvijas eksporta produkcijas. Visiem jāatceras, ka vides vērtības ir jāsaudzē,” norāda virsmežzinis.
