Kādi tik viedi manevri šajās nedēļās nav novērojami politiskajā laukā! Vairums no tiem gan aprobežojies tikai ar daiļrunīgām teiksmām.
Kādi tik viedi manevri šajās nedēļās nav novērojami politiskajā laukā! Vairums no tiem gan aprobežojies tikai ar daiļrunīgām teiksmām.
Inteliģenta un ambicioza “kultūras lēdija” teju ar likteņdievietes ambīcijām pie mikrofona publiski sludināja, ka viņas pārstāvētā partija būšot izturīgāka un ilgmūžīgāka par Daugav”s malām. No oranžās lokomotīves izlidināts mašīnists sāka kaldināt plānus par nevalstiskas organizācijas aprisēm kā priekšspēles placdarmu jaunai “nācijas glābšanas” partijai, perspektīvā jau ar namatēva vērienu turot vaļā durvis ikvienam, kas vien gatavs pa tām ienākt, tādējādi riskējot kļūt par kārtējā “bēgošo žurku” patvēruma līderi.
Taču kā elegants punkts uz “i”, protams, ir kārtējais neredzamā cirvja atvēziens pret valdības stabilitātes un rīcībspējas stumbru. Proti, līdz ar labklājības ministres Dagnijas Staķes demisiju kļūst skaidrs, ka izpildvarā tūlīt iztrūks jau trešdaļa “portfeļu turētāju”. Kā rūgta likteņa ironija situāciju “izdaiļo” fakts, ka ministres atkāpšanās no ierastā amata sakrīt ar laiku, kad kļuvis zināms par oficiāli topošo un pārsteidzošo lēmumu izbeigt kriminālprocesu saistībā ar februārī notikušo, Latvijas vēsturē traģiskāko ugunsgrēku sociālās aprūpes centrā “Reģi”, kurā dzīvības zaudēja 26 cilvēki. Atbildīgo nevar noskaidrot, ekspertīzi nav iespējams veikt, resursu nav – atrunas klasiskā kancelejas stilā! It kā liesmās būtu zaudētas 26 malkas pagales, nevis cilvēku dzīvības.
Tomēr saistībā ar piecus gadus nostrādājušās valdības locekles atkāpšanos jautājums “kādēļ tad tieši tagad?” ir vismaz tikpat pamatots kā – “kādēļ jaunos donorus kārdina ar biļetēm uz asiņainām filmām?”. Atruna, ka no “stabilitātes garanta” pārraudzītās kabatas nav izdevies izdīkt pietiekamu līdzekļu daudzumu pensiju palielināšanai iepriekš iecerētajā termiņā, šķiet gana nepārliecinoša, tāpat kā norāde uz Valsts kontroles konstatētajiem pārkāpumiem ministrijas pārraudzītajā valsts aģentūrā “Tehnisko palīglīdzekļu centrs”.
Vēl jo vairāk – ņemot vērā, ka ne vien sociālajām, bet arī citām vajadzībām pieprasītā summa ik gadus tiek bez liekām ceremonijām pamatīgi “apcirpta”, bet dažāda mēroga pārkāpumi labklājības nozares iestādēs konstatēti krietni biežāk nekā reizi piecgadē. Un arī problēmas ar izsmieklu pensiju vietā, ziniet, šajā valstī nav pirmo dienu! Tā kA šoreiz jēdziens “atbildība”, šķiet, labākajā gadījumā ir pievilkts aiz matiem.
Ja atgriežamies nepilnu gadu senā vēsturē, toreiz, pēc ugunsgrēka “Reģos”, ministres “atbildības izjūta” bija krietni vien piezemētāka – lai gan izskanēja vairākkārtēji aicinājumi uzņemties kaut politisko atbildību par pašas pārraudzītajā nozarē notikušo traģēdiju un atkāpties, ministres kundze palika savā krēslā. Nemaz nerunājot par tām reizēm, kad ielās kārtējo “šūmēšanos” sarīkoja zem nabadzības sliekšņa dzīvojošie pensionāri. Pašlaik gan jēdziens “atbildība” neizprotamā kārtā pēkšņi kļuvis aktuālāks, un var tikai minēt lēmuma par demisiju motivāciju.
Staķes kundze būtu daudz veiksmīgāk saglabājusi savu reputāciju, atkāpjoties no ministres amata tūlīt pēc traģēdijas “Reģos”. Vienlaikus izdotos preventīvi izvairīties no salīdzinājuma ar grauzējdzīvnieku, kas, baidoties saslapināt skaustu, dod kājām ziņu un ko vēl vairāk pastiprina viņas paziņojums, ka “pēc budžeta apstiprināšanas valdība, visticamāk, kritīs”. Patlaban bez piecām minūtēm bijušās valdības amatpersonas rīcība atgādina centienus saglābt pašas pārstāvētās partijas – “zaļzemnieku” – reitingu atliekas, lai nodrošinātu pēc iespējas “ērtāku” pozīciju tuvākajā nākotnē gaidāmajās varas pārdales kombinācijās un iespējamajās parlamenta vēlēšanās. Un te nav vietas apgalvojumam, ka Staķes kundzes aiziešana no amata nav saistīta ar zināmu polittehnoloģisku aprēķinu. Kad draud plūdi, žurkas labprātāk paliek sausumā.
