Izlasot “Malienas Ziņās” divus rakstus (arī “Alūksnes Ziņās” 24.aprīlī publicēts raksts par šo tēmu – red.), man un domubiedriem – veciem alūksniešiem – radās pārdomas, uz kurām gribas dzirdēt izskaidrojumu.
Izlasot “Malienas Ziņās” divus rakstus (arī “Alūksnes Ziņās” 24.aprīlī publicēts raksts par šo tēmu – red.), man un domubiedriem – veciem alūksniešiem – radās pārdomas, uz kurām gribas dzirdēt izskaidrojumu.
Pirmkārt, A.Balode raksta par tualetes nepieciešamību pilsētā, kuru gadiem ilgi gaida visi alūksnieši un iebraucēji.
Dzīvoju pilsētas centrā, un arī mūsu sēta nav izņēmums. Rodas neērtas situācijas, kad uz iebraucēju jautājumiem jāatbild: “Ejiet aiz baznīcas sētas.” Kauns, bet cik ilgi?
Otrkārt, Vides komisijas raksts par sēdmēbeļu ierīkošanu pilsētā. Piedodiet mums, veciem muļķu zemes iedzīvotājiem. Kas tās par grandiozām sēdmēbelēm, ka jārīko konkurss, jāizdod lieli līdzekļi? Un vai šis jaunvārds nozīmē dīvānu vai atpūtas krēslu uzstādīšanu pilsētā? Varbūt, cienot vecā alūksnieša Tralmaka centienus, iesim uz sacensībām ar Rīgas rātsnama mēbelēm? Vai šīs nav pārāk greznas dzīres mēra laikā? Pilsētas kungi – piezemējieties! Mums nevajag dārgas mēbeles, bet gan stabilus, glītus un ļoti daudz solus pilsētā, lai nogurušiem cilvēkiem nav jāatpūšas kā zvirbuļiem uz apmalēm, trepēm vai vispār nekur.
Kādreiz Alūksni dēvēja par ceriņu pilsētu. Iebraucot pilsētā, abpus Pils ielai priecēja ziedošie ceriņi, koki. Pēdējos gados nežēlīgi viss izcirsts, nevis kopts. Pilsēta kļuvusi plika kā noskalpēts galvaskauss. Skatos pa labi, pa kreisi, uz priekšu – viss ir pelēks, izņemot pagalmu, ko savulaik iekopa, apzaļumoja ēkas pirmie iedzīvotāji Vērdiņi. Tā ir oāze centrā, kur zied ceriņi un vieta pašiem svinēt Jāņus vai vienkārši atpūsties.
Pirms pāris gadiem pie Bībeles muzeja, bankas un baznīcas sētas izcirta ceriņus, kokus. Par lielu naudu projektēja laukumu, bet nu plikuma nosargāšanai uzstādīti neko neizsakoši kluči.
Ejot uz tirgus pusi, nav ne ēnas, ne soliņu. Kam traucēja zaļumi ielas abās pusēs vai soliņi pie kafejnīcas, tirgus malās, pie “Kuģa”?
Pretim manam otram īpašumam, Vidus ielā 2a, mainoties saimniekiem (Helēnas un Vidus ielas stūrī), jaunie izveidoja zālāju, iestādīja košumkrūmus. Es arī gribēju savu zemi nodalīt no ielas, iestādot šķirnes ceriņus, kurus otrā dienā izrāva mājas iedzīvotāji. Vai var atļaut šādu ļaunprātīgu vandalismu? Pret ālēšanos vienaldzīgi izturējās pašvaldības policija un dome. Viegli ir vienbalsīgi nodziedāt, bet labi neskan gan, ja ignorē iedzīvotājus.
Ir jājautā, kādēļ Alūksnei vajadzīga pašvaldības policija, kuras izdevumi jāsedz mums? Būs labāk, ja par kārtību rūpēsies viens dienests, nevis divi.
Kaut ko nedarot parastā ātrumā, ir līdzekļu trūkums. Nevaram sagaidīt izskaidrojumu par saņemtiem un izlietotiem līdzekļiem, izcērtot skaistos kokus pilsētas parkā, pilsētā, kapos un citur. Nav sākta pieminekļa atjaunošana. Vai tā ir tikai Veldres rūpe? Vai vēl ilgi gaidīsim jauno mūzikas skolu, kuru pirms vairākiem gadiem pilsētai dāvāja Kubulnieka mantinieki no ASV. Ēka pūst un brūk pašā pilsētas centrā (Pils ielā 52) visu acu priekšā, jo trūkstot līdzekļu.
Šīs ir tikai dažas domas par iespējām bagātināt un labiekārtot pilsētu.
Veco alūksniešu vārdā – Lilija Irbe
