Ministru kabinets ir atbalstījis Labklājības ministrijas izstrādāto minimālās darba algas koncepciju, kas paredz septiņu gadu laikā minimālo darba algu palielināt līdz 50 procentiem no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu.
Ministru kabinets ir atbalstījis Labklājības ministrijas izstrādāto minimālās darba algas koncepciju, kas paredz septiņu gadu laikā minimālo darba algu palielināt līdz 50 procentiem no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu.
Lai sasniegtu šo mērķi, minimālo darba algu pakāpeniski palielinās septiņu gadu laikā, 2004.gadā palielinot minimālo darba algu par 14,3 procentiem, 2005.gadā – par 10 procentiem, 2006.gadā – par 10,2 procentiem, 2007.gadā – par 9,3 procentiem, 2008.gadā – par 9,4 procentiem, 2009.gadā – 9,5 un 2010.gadā par 9,4 procentiem.
Pēc Labklājības ministrijas prognozēm, minimālā darba alga 2004.gadā varētu būt 80 lati, 2005.gadā – 88, 2006.gadā – 97, 2007.gadā – 106, 2008.gadā – 116, 2009.gadā – 127, bet 2010.gadā – 139 lati.
Koncepcijas mērķis ir noteikt minimālās mēneša darba algas noteikšanas pamatprincipus, atbilstoši kuriem normālā darba laikā garantētu minimālo darba algu, kas nodrošinātu darbiniekiem vismaz minimālus dzīves apstākļus atbilstoši Latvijas apstākļiem un ekonomiskajai situācijai, tādējādi garantējot arī darba devējiem iespēju laikus plānot minimālās mēneša darba algas izmaiņas.
Labklājības ministre Dagnija Staķe uzskata, ka valdības atbalsts Labklājības ministrijas izstrādātajai koncepcijai minimālās darba algas palielināšanai ir būtisks solis daudzu citu sociāli jutīgu jautājumu risināšanas virzienā.
Lēmums sistemātiski palielināt minimālo darba algu rāda, ka valstī ir iedibināta zināma kārtība, kuru pārzinot, iedzīvotāji varēs rēķināties ar izmaiņām nākotnē.
“Minimālās darba algas palielināšana ir valstiski ļoti nozīmīgs solis, tas uzlabos ne tikai lielas daļas iedzīvotāju labklājības līmeni, bet palīdzēs risināt arī dažādus citus sociāli sasāpējušus jautājumus, kā, piemēram, zemās pensijas, maternitātes pabalsti un cita veida valsts atbalsts,” uzskata D.Staķe.
Minimālā alga ir efektīvs labklājības veicināšanas instruments. Pakāpeniski palielinot minimālās darba algas apmēru, palielināsies arī sociālā budžeta ieņēmumi, kas ir būtisks priekšnosacījums, lai varētu izmaksāt un palielināt pensijas, kā arī maternitātes un bezdarbnieku pabalstus.
“Minimālās darba algas palielināšana ir nozīmīgs ierocis arī cīņā pret ēnu ekonomiku, jo uzlabos to uzņēmumu konkurētspēju, kuri maksā nodokļus no visas darba algas. Kā liecina pētījumi, tad no visām Baltijas valstīm nelegālā nodarbinātība visizplatītākā ir tieši Latvijā un apmēram viena piektdaļa nodarbināto saņem algu “aploksnēs”, pret ko ir aktīvi jācīnās,” uzskata labklājības ministre.
Pēc statistikas datiem 2002.gadā Latvijā darba samaksu minimālās darba algas (60 latu) apmērā saņēma apmēram 89,7 tūkstoši cilvēku, no kuriem 79,7 tūkstoši bija nodarbināti privātajā sektorā. “Sociāli korelatīvo datu sistēmu” veiktā aptauja uzrādīja, ka gandrīz 40 procenti Latvijas iedzīvotāju, pārsvarā privātajā sektorā nodarbinātie, uzskata, ka nodokļu nemaksāšana un algas izmaksāšana aploksnēs ir attaisnojama.
LATVIJAS REPUBLIKAS LABKLĀJĪBAS MINISTRIJAS SABIEDRISKO ATTIECĪBU NODAĻA
