Saeimā šomēnes pieņemtie grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” paredz, ka turpmāk bāriņtiesas un pagasttiesas ievēlēs uz pieciem gadiem līdzšinējo trīs vietā.
Saeimā šomēnes pieņemtie grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām” paredz, ka turpmāk bāriņtiesas un pagasttiesas ievēlēs uz pieciem gadiem līdzšinējo trīs vietā. Šis termiņš pagarināts, jo pašvaldības tiek vēlētas uz četriem gadiem.
“Pagasttiesas kompetencē ir aizbildniecības un aizgādības lietu izskatīšana, papildus veicam arī notariālas funkcijas,” laikrakstam stāsta Alsviķu pagasttiesas priekšsēdētājs Einārs Žvarts.
Viņš norāda, ka vēsturiski jau kopš pagasttiesu pirmsākumiem 1937. gadā pagasttiesas ievēlēja uz trim gadiem. Tas saglabājās, atjaunojoties Latvijas Republikai un izveidojoties pagasttiesām 1996.gadā. “Katrā lietā, ko izskata pagasttiesa, ir kāds “knifs”. Tagad to darbības laiks būs ilgāks, tāpēc būs vairāk iespēju apgūt praktiskas lietas,” vērtē E. Žvarts.
Viņš atzīst, ka problēmas pagasttiesas darbā rodoties sakarā ar līdz šim nesakārtoto pierakstu sistēmu. “Ja, izskatot kādu lietu, attiecīgā persona pierakstīta vienviet, bet dzīvo citur, tad rezultātā ir jālemj, kura pagasttiesa to kārtos. Šogad risinājām problēmu par vardarbību pret bērniem kādā ģimenē, kas pagastā bija ienācēja, bet dzīvesvietas pieraksts – citur. Tagad ir ierosināta krimināllieta,” stāsta E. Žvarts. Viņš cer, ka sakarā ar izmaiņām dzīvesvietas deklarēšanas likumā ar laiku būs vērojamas pozitīvas izmaiņas.
Viņš uzskata, ka pagasttiesai ir jāstrādā vienotā komandā ar pagasta sociālo darbinieku un pašvaldības policiju. “Kopīgi apsekojam nelabvēlīgās ģimenes, pārbaudām, kā norit aizbildniecība, dodamies izbraukumā, ja ir saņemta kāda sūdzība. Mūsu pagastā nelabvēlīgo ģimeņu skaits nav liels – ne vairāk par desmit. Ir ģimenes, kurās situācija uzlabojas. Ja tā nenotiek, tad, manuprāt, tikai galējā gadījumā jāpieņem lēmums par aprūpes tiesību pārtraukšanu, jo bērnam tomēr ir jāaug ģimenē pie vecākiem. Arī sabiedrībai ir jāizrāda ieinteresētība,” vērtē E. Žvarts.
Viņš atgādina, ka tiem vecākiem, kas dodas strādāt uz ārzemēm, vajadzētu apsvērt, kā aprūpē paliks bērni. “Diemžēl viņi to juridiski nenokārto. Gadījumā, ja kaut kas notiek, nav no kā prasīt atbildību. Tāpēc vecākiem vajadzētu ierasties pagasttiesā un paziņot, kas uz šo laiku būs bērna aizbildnis,” bilst E. Žvarts.
E. Žvarts norāda, ka notariālās darbības gadījumu skaits pagasttiesai esot samazinājies, jo lielākā daļa īpašuma tiesības ir sakārtojuši. “Raksturīgi, ka saņemam pieprasījumus no vecākiem, kas vēlas saņemt atļauju bērniem ceļošanai, ja jāšķērso robeža. Ir gadījumi, kad izsniedzam pilnvaras, lai varētu saņemt pensiju,” uzsver pagasttiesas priekšsēdētājs. Par darījuma aktu sastādīšanu pagasttiesa arī turpmāk varēs ņemt nodevu – piecus latus, par darījuma akta apliecināšanu – trīs latus, par paraksta apliecināšanu – vienu latu, par pilnvaras izgatavošanu – divus latus.
