Alūksnes kapličai 10.augustā apritēja 100 gadi. Līdz pilsētas svētkiem bija pabeigta tās iekšējā restaurācija, bet šonedēļ noslēdzas pilsētas domes izsludinātā cenu aptauja par jumta nomaiņu.
Alūksnes kapličai 10.augustā apritēja
100 gadi. Līdz pilsētas svētkiem bija pabeigta tās iekšējā restaurācija, bet šonedēļ noslēdzas pilsētas domes izsludinātā cenu aptauja par jumta nomaiņu. Ziedojumos ir savākti
540 lati, ko izlietos restaurācijas darbu apmaksai.
“Kapličas simtgadē tajā novietoja Alūksnes mākslas skolas direktora Ojāra Vēliņa gleznu. Viņam iecere par šo darbu radusies jau tad, kad veidoja celtnei vitrāžas. Kapličai ir ielikti jauni logi un durvis, pie tās bruģēts ceļš. Jumta atjaunošanai vajadzēs ne vairāk kā pāris nedēļas. Ir jāmaina apmēram 80 kvadrātmetri dakstiņu seguma. Tam izmantos pelēkus zviedru cementa dakstiņus, kādi tie ir bijuši. Tornīša jumtam skaidu vietā liks bitumena loksnes. Vēl ir vajadzīgs fasādes remonts, kas, iespējams, būs nākamvasar,” stāsta komunālā uzņēmuma “Rūpe vadītāja Elita Sūna.
O.Vēliņa 15 kvadrātmetru glezna eļļas tehnikā “Svētais vakarēdiens” nu jau 20 gadus redzama Daugavpils baznīcā. Atmodas gadu sākumā viņš gleznoja darbu “Kristus noņemšana no krusta” Liepnas baznīcai. Kapličai darināta trešā šāda satura glezna. Viņš atzīst, ka ar piedāvājumu šim darbam nepietiek, ir jābūt aicinājumam un vēlmei.
“Manuprāt, Alūksnes kapliča ir skaistākā Latvijā. Tā ir otrā nozīmīgā celtne aiz baznīcas, kur iederas vitrāžas un glezna, lai cilvēku pēdējais ceļš būtu gaišs,” domā O.Vēliņš.
Glezna novietota aizmūrēto durvju ailes vietā, kur bija krusts. Autors secina, ka tas radīja pesimistisku noskaņu. Glezna ir kā mierinājums visiem mirušo pavadītājiem.
“Darbam nav nosaukuma, bet vārdi no katoļu lūgšanas “Dievs, Kungs, dodi mums savu mieru un mūžīgu dzīvi!” pastiprina gleznas vizuālo spēku,” norāda O.Vēliņš.
