Mīļie alūksnieši un novada ļaudis! Ģeogrāfiski skatoties, jaunais gads Alūksnē atnāk vienā no pirmajām pilsētām visā Eiropas Savienībā.
Mīļie alūksnieši un novada ļaudis!
Ģeogrāfiski skatoties, jaunais gads Alūksnē atnāk vienā no pirmajām pilsētām visā Eiropas Savienībā.
Un Alūksne to sagaida godam – pilsēta tērpusies krāšņā svētku rotā, katra ģimenes māja, ikviens dzīvoklis ir centies, lai ar mīļām gaismas acīm uzsmaidītu jaunajam gadam. Paldies jums visiem par centību, čaklumu un izdomu!
Jānis Sudrabkalns dzejolī “Brauciens uz Alūksni” saka:
“Vagonos, mīlīgi maziņos
Kā zemeņu groziņos,
Ceļgali saduras,
Sasmaidās acis,
Sarunas viegliņām
Sākas un ritinās,
Smiekli skan aumaļām.
Aiz Umerniekiem
Vilciens kļūst domīgs
Gauss un stomīgs.
To labāko cerēsim Uzvilks vai neuzvilks? Derēsim,
Izkāpt vēl palūgs… Nē!
Uzvilka! Alūksnē.”
Tā bānītis ne tikai pasažierus, bet arī pilsētu uzvelk pasaules apritē un mēs kļūstam par daudzu ceļinieku galamērķi. Un Alūksnē ir, ko skatīt acīm, ir, ko baudīt gardēdim, ir, kur atgūt spēkus un aktīvi atpūsties. Paldies jums par brīnišķīgajām viesu mājām, kafejnīcām, muzejiem, saudzīgi glabāto vēsturi un viesmīlību pret viesiem!
Gunārs Krieviņš Alūksnei veltītā dzejas ciklā aicina:
“Sien mezglus, Alūksne, sien dzimtenē, sien tautā,
Lai gadi asinsritē tavus ritmus nes,
Un, kad par tevi gāju putniem tālēs jautās,
Sien jaunu mezglu – atceļam pie Alūksnes!”
Gan skolas, gan darba, gan izziņas ceļi daudzus jo daudzus alūksniešus ir veduši tālās zemēs. Lai izdodas jūsu ieceres, bet galvenais – lai izdodas sasiet jaunu mezglu atceļam pie Alūksnes!
“Tev, Alūksne, ezers kā spogulis,
Kur acis izmazgāt rītos,
Lai redzīgāk savā daiļumā
Un cilvēkos ieskatītos.”
Ieklausīsimies šajā Kornēlijas Apškrūmas mudinājumā, vēl stiprāk mīlēsim savus tuvākos, savu māju, savu Alūksni un Latviju! Laimīgu, veselīgu, bagātu un mīļu jauno gadu!
