Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja, ilggadējā kādreizējā Finanšu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva neslēpj, ka energoresursu cenu kāpums pārskatāmā nākotnē ir neizbēgams, kā arī norāda, ka nodokļi Latvijā tiek apstiprināti, nedomājot, kā tie tiks iekasēti.
– Jau zināmu laiku tiek runāts, ka šogad Latvijā gaidāms dabasgāzes tarifu kāpums. Kāds tas varētu būt?- Tiek minēts gaidāmais gāzes iepirkuma cenu pieaugums 30% apmērā, bet runa ir par cenu, nevis tarifiem. Vēlreiz jāatkārto, ka tarifi ir noteikti tabulas veidā – pa patērētāju grupām, kādi tarifi atbilst katrai gāzes cenai. Mainoties gāzes cenai, kā to šobrīd prognozē “Latvijas gāze” (LG), tiek precizēts piemērojamais tarifs. Protams, atbilstoši valdības un Saeimas lēmumam tiek ieviests arī akcīzes nodoklis gāzei, kas sadārdzinās gāzes cenu aptuveni par 7%. Tātad patērētājiem būtu jārēķinās ar 20— 30% lielu gāzes cenu kāpumu, taču jāņem vērā, ka tās ir tikai prognozes. Domāju, ka precīzāka informācija būs zināma aprīļa sākumā. – Un kad patērētāji šo cenas kāpumu izjutīs?- Individuālajiem patērētājiem tarifs tiek precizēts divas reizes gadā – 1.janvārī un 1.jūlijā. Tādējādi tie, kas gāzi izmanto tikai mājās plītī, cenas palielinājumu sajutīs vasarā. Savukārt tie, kas gāzi izmanto apkurei, – sākoties apkures sezonai. Faktiski var teikt, ka šīs patērētāju kategorijas to izjutīs nākamajā pusgadā. Savukārt lielajiem uzņēmumiem gāzes cena mainās katru mēnesi. – Vai līdz ar gaidāmajām gāzes cenu izmaiņām paredzat arī elektroenerģijas cenu kāpumu?- Protams, gāzes cenu izmaiņas ietekmē arī elektroenerģijas ražošanas izmaksas. Par gāzi, kas tiks iegādāta elektroenerģijas ražošanai, būs jāmaksā dārgāk, plus vēl šo procesu ietekmē minētais gāzes akcīzes nodoklis.- Kā gaidāmais gāzes cenu pieaugums ietekmēs siltuma cenas?- Tiešā veidā. Mainoties gāzes iepirkuma cenai, kā arī akcīzes nodoklim, protams, jāmainās arī siltumenerģijas cenām. Pateikt, cik liels siltumenerģijas tarifu kāpums gaidāms, šobrīd precīzi nav iespējams. Tomēr ir skaidrs – ja būs 20—30 % liels gāzes cenu pieaugums, aptuveni tikpat kāps arī siltuma tarifi. – Ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) ir paudis viedokli, ka nepieciešams runāt ar Krievijas koncernu “Gazprom” par gāzes cenas aprēķināšanas metodes maiņu. Cik tas, jūsuprāt, ir reāli?- Viņš jau nav pirmais ministrs, kurš par to runā. Protams, ja tas viss nav tikai populistiskas runas un tiešām notiks tikšanās ar “Gazprom” vadītājiem… Var jau runāt to, kas patīk sabiedrībai. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka tādu vizīti vajag gatavot. Tomēr uz “Gazprom” ir jēga braukt tad, ja izdodas tikties ar cilvēkiem, kuri tiešām pieņem lēmumus. Nav nopietni aizbraukt uz turieni vienkārši parunāties – ir jābūt priekšlikumiem, kā arī skaidrībai, ko vispār tur grib panākt. Jāuzsver, ka Latvijas valstij ar “Gazprom” nekāda līguma nav – tāds ir LG. Uzņēmumi savā starpā vienojas par gāzes piegādes nosacījumiem, tas nav Latvijas un Krievijas starpvalstu līgums.- Jau vairāk nekā gadu Latvijā ļoti regulāri tiek grozīta nodokļu politika. Cik sekmīgs, jūsuprāt, ir šis process?- Pašlaik nodokļu politika ir virzīta tikai uz valsts budžeta deficīta mazināšanu. Tā pat nebija politika – tā bija vienkārša budžeta lāpīšana. Tie nodokļu likumi, kas valdībā tika pieņemti, tapa ļoti lielā steigā. Finanšu ministrija joprojām kavējas ar vairāku nodokļu administrēšanas nosacījumu izstrādi – Ministru kabineta noteikumu sagatavošanu, kā tos menedžēt. Domāju, šie nodokļi nedos tik lielas naudas summas, kādas ir paredzētas šā gada valsts budžetā. Piemēram, joprojām nav skaidrības, kā īstenot tā saukto dienesta auto nodokli. Baidos, ka budžetā nebūs iespējams savākt šā nodokļa veidā paredzēto summu.Runājot par akcīzes nodokli gāzei, situācija ir tāda pati. Vispār jau šo nodokli varēja vēl neieviest, jo Eiropa mums to prasa izdarīt tikai līdz 2014.gadam. Tā kā valstij bija vajadzīga nauda, Saeima un valdība nolēma, ka Latvijā šis nodoklis tiek ieviests jau šogad. Tomēr nav skaidru noteikumu, kā tam ir jānotiek. Izskatās, ka šo nodokli valstij samaksās LG, bet tālāk tas tiks iekļauts rēķinos gala patērētājiem. Nevienam attiecībā uz šo nodokli nav paredzēti nekādi atvieglojumi. Šodien pat nav skaidrs, kurā brīdī nodoklis ir jāmaksā – kad gāze tiek iepirkta vai arī kad tā tiek iepumpēta Inčukalna krātuvē, vai arī – kad pārdota gala patērētājam. Kurā brīdī tad gāzei ir jāuzlīmē akcīzes nodokļa marka?! Īsi sakot, šajā saskarā vēl ir tūkstotis dažādu jautājumu – nav skaidra ne nodokļa piemērošana, ne administrēšana.- Tātad gada vidū var nākties veikt grozījumus šā gada valsts budžetā, pieņemot lēmumus par turpmāku izdevumu apgriešanu?- Protams, plānoto naudu var nesavākt. Ir jāsagaida pirmā ceturkšņa nodokļu iekasēšanas rezultāti un jāvērtē, vai realizētā nodokļu politika ir devusi to, kas bija iecerēts. Visticamāk, tā nebūs. Domājams, šā gada budžetu nāksies grozīt. Uzskatu, ka celt jau esošos nodokļus, kā arī izdomāt jaunus vairs nav iespējams. Tas nozīmē — ja budžetu atkal vajadzēs mazināt, būs jādomā, kā to darīt uz izdevumu griešanas rēķina. – Vai pieļaujat, ka arī akcīzes nodokli gāzei var neizdoties iekasēt plānotajā apmērā?- Galvenais ir saprast, kā to izdarīt. LG aktīvi strādā kopā ar Finanšu ministriju un mēģina izdomāt, kā izdarīt tā, lai noteikumi, kas regulētu šā nodokļa iekasēšanu, būtu sakarīgi. Nav izslēgts — ja tagad visu nesakārtos, pēc gada pie uzņēmumiem nāks VID inspektori, nesot uzrēķinus par nesamaksātu nodokli. Bet samaksāts nebūs tikai tāpēc, ka uzņēmumiem nav ne jausmas, kā to izdarīt.Šā nodokļa sakarā interesants jautājums veidojas arī saistībā ar elektroenerģiju. Pieļauju, ka ražot elektroenerģiju procesos, kuros izmanto gāzi, Latvijā var izrādīties neizdevīgi. Proti, “Latvenergo” tagad ir jārēķina, kas sanāk izdevīgāk – ražot elektroenerģiju TEC 2 vai arī to vienkārši iepirkt jau gatavu. Var gadīties, ka akcīzes sadārdzinājuma dēļ izdevīgāk būs pirkt elektroenerģiju no Lietuvas, kur gāzi ar akcīzi neapliek. Taču paradoksālākais ir tas, ka politiķi ievieš šādu maksājumu, vienlaikus skaļi runājot par to, ka energoresursu tarifi ir jāsamazina. Ir taču skaidrs, ka rezultātā šo nodokli tik un tā samaksās gala patērētājs! – Kuri jūsu skatījumā ir tie nodokļi, kurus valsts varēja atļauties celt?- Latvijas situācija ir īpaša – mēs saskārāmies ne tikai ar globālo krīzi, mums “palaimējās” arī ar “Parex banku” un vēl vienu otru jautājumu. Tādējādi mums nav bijis laika kārtīgi apsvērt nodokļu politiku. Uzskatu, ka krīzes laikos nodokļus nevajag celt vai pat vajadzētu tos mazināt. Baidos, ka pašreizējais nodokļu slogs ir tik liels, ka uzņēmēji ļoti aktīvi domā, kā tos apiet.
