Amerikā 1910.gadā sieviešu konferencē tika nolemts, ka nepieciešama viena svētku diena, kas paredzēta sieviešu līdztiesības jautājumu virzīšanai. Šī ir diena, kas radīta kā cieņas izrādīšana sievietes darbam un dzimumu vienlīdzībai. Mūsdienās daiļā dzimuma pārstāves pieradušas pie ziediem un komplimentiem Starptautiskajā sieviešu dienā, bet toreiz 8.marts nebūt nebija tik miermīlīgi svētki – neiztika bez mītiņiem un demonstrācijām.
Mēs Starptautisko sieviešu dienu saņēmām mantojumā no PSRS, bet ne par to ir stāsts – tas noteikti nav sliktākais, ko mantot. Reizēm tik uzkrītoša pagātnes noliegšana traucē svētku sajūtai: ak, tie jau krievu laiku svētki… Bet vai tad nav patīkami saņemt uzmanību no pretējā dzimuma? Un 8.martā sieviete to sajūt ne tikai no sava tuvākā vīrieša, bet arī no kolēģiem, netīši sastaptiem kungiem uz ielas.
Laiks rit uz priekšu, sievietei nav tik daudz jācīnās par dzimumu vienlīdzību. Tas vairāk vai mazāk ir izcīnīts. Kāds ir rezultāts? Manuprāt, daudzas sievietes pazaudējušas savu sievišķību un jutekliskumu, jo iet pie vīrieša ar attieksmi – es jau visu varu pati, man nevajag palīdzību. Nesen dzirdēju, ka visstiprākās sievietes ir tās, kuras apbruņotas ar savu nevarību. Es varētu tam piekrist, jo, manuprāt, vientuļo sieviešu ir tik daudz tāpēc, ka vīrietim vienkārši paliek garlaicīgi vai arī viņš jūtas mazvērtīgs tik visu varošas būtnes priekšā katru dienu. Šis nav aicinājums sākt tēlot nezinošas vai nevarīgas. Tas ir aicinājums nedaudz vairāk ļauties. Ļauties palīdzībai, komplimentiem.
Un kāda ir skaista sieviete? Tā, kurai glītāka kleita vai frizūra, tā, kura visvairāk smaida? Ir skaidrs, ka cilvēks ir skaists tad, kad ir patiess. Vai tad sievietes asaras nav skaistas? Tas varbūt ir citādāks skaistums, bet tā ir patiesība, īstums. Protams, novēlu mazāk asaru un vairāk prieka, bet galvenais – nekad nepazaudēt savu būtību un neslēpties aiz dzelzs maskas.
Ir patīkami 8.marta rītā redzēt vīriešus ar ziediem rokās. Tā ir tā diena, kad neatkarīgi no statusa un vecuma vīrieši vēlas iepriecināt sev zināmās sievietes. Daudz runāts, ka šī diena dod iespēju justies īpašām arī tām sievietēm, kuras nav mātes, – viņas tāpat ir un paliek sievietes. Un būt par sievieti ir brīnišķīgi! Aicinu vairāk uzmanības pievērst trauslumam, skaistumam un mirdzumam…
