Kandidējot Alūksnes novada pašvaldības vēlēšanās, uzņēmējs Andis Zariņš nevarēja iedomāties, ka darbošanās vietējā politikā aizņems tik daudz laika. Bet viņš ir gandarīts, ka var turēt roku uz novada notikumu pulsa un ietekmēt tos. Pats gan smaidot atzīst, ka nav tas čaklākais deputāts, jo neiedziļinās it visos jautājumos.
“Bet tas arī nebūtu pareizi, jo cilvēks nevar iedziļināties katrā jautājumā. Jāiedziļinās lietās, kas katram ir saprotamas, zināmas un par ko ir idejas. Un jāpaļaujas uz kolēģiem, kam ir labāks redzējums citos jautājumos,” ir pārliecināts A.Zariņš.
– Kas pērn mudināja kandidēt vēlēšanās un tieši no SCP saraksta?
– Saprotot, ka līdz ar novadu izveidi pilnībā mainīsies struktūra, dzīve cilvēkiem būs atkarīga no tā, cik aktīvi katrs varēsim pārstāvēt savu vietu, īpaši novada pirmajā sasaukumā gribējās būt deputātam, nevis malā stāvētājam un kritizētājam. Neesmu SCP biedrs, bet atbalstītājs. Man bija pieņemami SCP pragmatiskie uzstādījumi, kas ir sociāli atbildīgi. Patika, ka tā ir jauna partija bez pienākumu un stereotipu bagāžas. Savulaik esmu bijis Jaunlaicenes pagasta padomes deputāts, bet partijā nekad neesmu bijis un arī neesmu.
– Ir pagājis pusgads – vai saredzat savu sākotnējo mērķu kaut daļēju piepildījumu?
– Pusgads ir īss laiks. Kandidējot zināju, ka vēlos darboties novada saimnieciskajā jomā, bet, kā to darīt, man nebija vēl zināms, jo novads ir jauns veidojums. Tagad esmu “apburzījies”, rodas izpratne, turklāt katrai lietai ir jānobriest. Tagad saskatu virzienu, kā novadam būtu jāstrādā.
– Piemēram?
– Par skolēnu pārvadāšanu uz mūsu novada skolām. Līdz pagājušā gada 1.jūlijam varējām katra pagasta skolēnus vest uz sava pagasta skolu un tas bija pareizi. Tagad to būtu jāmaina, uz katru skolu vedot tuvāk dzīvojošos bērnus. Piemēram, Karvā dzīvojošajiem nodrošināt novada transportu uz 5 kilometrus attālo skolu Jaunlaicenē, nevis vest 25 kilometrus uz Strautiņiem. Pārvaldēm ir racionāli jātērē nauda, jo tā tagad ir visa novada nauda. Protams, vecāki brīvi var izvēlēties skolu savam bērnam, tikai tad viņiem jādomā par nokļūšanu uz turieni. Es vienmēr runāju par Jaunlaicenes, Veclaicenes un Ziemera pagastiem, jo vairāk vai mazāk tos pārzinu. Manuprāt, deputātu tīkls pār novadu mums ir izveidojies ļoti veiksmīgi, jo ir deputāti gan no pilsētas, gan pagastiem, un par šīm teritorijām arī katram deputātam vajadzētu izteikties un iestāties.
Es joprojām arī ceru, ka no 2013.gada, kad valstī un ES būs jaunais plānošanas periods, Baltijas valstu zemnieki vairs netiks apdalīti, kā tas ir līdz šim – mūsu zemniekiem maksā tikai 25 procentus subsīdiju pret pārējo ES dalībvalstu zemniekiem. Ja tas tiks izlīdzināts, Latvijas lauki atdzīvosies. Esmu ieminējies arī Alūksnē, ka mums par to vajadzētu iestāties, bet dzirdu vien atrunas, ka tas jālemj valdības līmenī. Jā, bet arī mums pašiem nemitīgi jāaktualizē šie jautājumi, jo tie tieši ietekmē novada saimniecisko dzīvi.
– Uzņēmējs un politiķis – kā pašam izdodas savienot šos amatus?
– Savienot ir grūti. Lai arī esmu tikai ierindas deputāts un strādāju divās komitejās – teritoriālajā un tautsaimniecības, tas mēnesī aizņem nedēļu mana laika, ko nepavadu savā uzņēmumā. Tas ir ļoti daudz, tāpēc gribu uzteikt savus darbiniekus un pateikties viņiem, jo arī manas prombūtnes laikā visa komanda lieliski strādā. Mums ir ļoti laba komanda, kur katrs ir ar augstu pienākuma un atbildības izjūtu – tāpēc es varu pievērsties darbam novadā. Kā politiķis un uzņēmējs neizjūtu diskomfortu par to, ka ieiešana politikā mestu ēnu manai uzņēmējdarbībai: esam eksporta uzņēmums, kas nepiedalās ne novada, ne valsts iepirkumos. Jūtos gana brīvs savos uzskatos, jo nepretendēju ne uz vienu amatu novadā.
Es neteiktu, ka tagad esmu nokļuvis lielajā politikā, jo politika man vienmēr ir bijusi otršķirīga – man interesē tautsaimniecība. Lielā politika, kas dažkārt iejaucas novada dzīvē, man neinteresē, jo dažreiz tā palīdz, dažreiz – traucē. Politiskās spēles būs vienmēr katrā vietā dažādos veidos, un tās nav sliktas, ja procesu dara progresīvāku. Ja tās kļūst par netīru cīņu, kas degradē kopējo ideju, tad nav atbalstāmas.
– Kādas tagad ir pārdomas par to, kā pērn vasarā veidojās domes koalīcija?
– Nenoliegšu – mēs no SCP neviens neesam politiķi, bet vēlētājiem mūsu idejas bija pieņemamas. Jā, mums nebija izstrādāta taktika, kā sasniegt savus mērķus. Jau tolaik mēs pārāk daudz runājām par saimnieciskām lietām – tad to vispār neviens neklausījās, jo ievēlētie deputāti ar politisko pieredzi zināja, par ko jārunā, un ka saimnieciskās lietas pagaidīs. Domas sāka atšķirties, kad sākās personāliju līmenis. Mums bija pat koalīcijas līgums, ko parakstīja lielākā daļa deputātu – daži joprojām nav no tā atsaukuši savu parakstu… Ir tā, kā ir – tagad mums bija vairāk laika noformulēt un apdomāt savas idejas.
– Kā vērtējat pašreizējo situāciju Alūksnes novada domē starp deputātiem un vadību?
– Visvairāk mūs neapmierina tas, ka nav novada attīstības vīzijas, mērķu, atbildības un reālas darbības. Es aicinātu novada domes vadību nopietni apsvērt pašreizējo situāciju un pieņemt atbildīgus lēmumus pret vēlētājiem un visa novada attīstību. Ja svarīga jautājuma lemšanā par akciju sabiedrību “Simone” domes vadība savam izstrādātam lēmuma projektam nodrošina tikai trīs balsis, tad kā viņi domā strādāt? Šī domes vadība nespēj pieņemt atbildīgus lēmumus.
– Vai SCP tagad būtu gatava kopā veidot koalīciju ar esošo domes vadību?
– Neizprotu ne Aivara Fomina, ne Laimoņa Sīpola rīcību. Februārī ir jāapstiprina novada budžets, bet deputāti to sāka skatīt tikai vakar. Te vairs nav pat runa par vīzijas trūkumu, bet to, ka vadībai ir jābūt vairākuma atbalstam. Ja esi ievēlēta persona un gribi sasniegt savus mērķus, tad ir jārunā ar visiem deputātiem, no kuriem esi atkarīgs! Ja vadības idejas ir pieņemamas vairākumam, tad var strādāt, ja nav – tad ir jāmaina savas domas, lai būtu pieņemamas vairākumam. Mēs esam sēdējuši vairākkārt pie sarunu galda, bet rezultātu nav. Šobrīd situāciju nevajag dramatizēt – vajag risinājumu, lai var strādāt.
Agrāk daudz domāju par to, ko mums dos novads? Tagad secinu – ja pragmatiski un pareizi izvirza novada mērķus, var gūt daudz pozitīva. Piemēram, sniegt iedzīvotājiem augstāka līmeņa pakalpojumus, ko nevar izdarīt pagasts viens pats, it īpaši mazie. Piemēram, projektu virzību varētu centralizēti kārtot novads, kas var atļauties algot projektu rakstītājus visam novadam – par to nav jādomā pagastam. Kā lauzt to, ka katrs velk savā alā? Mums ir priekšlikums par novada administrācijas reformu. Sabiedrību kūda, ka gribam likvidēt kādu pagasta pārvaldi – tā nebūs! Arī Kalncempjos tai ir jābūt! Mūsu modelis paredz saimnieku katrā pagastā, bet izpilddirektoru vietnieki atbildētu par savu pagastu un novada attīstību kopumā. Savukārt uz vietas pagastā cilvēkiem būtu ikdienā nepieciešamie un likumā noteiktie pakalpojumi.
– Iepriekš SCP uzsvēra, ka ar Ainaru Melderu nevēlētos sastrādāties – tagad situācija ir pretēja. Kādēļ?
– Mēs neesam kopā ar A.Melderu – mums ar viņu nav bijis arī koalīcijas līgums. Situācija ir izveidojusies šāda, jo esošajai domes vadībai radās nesaskaņas ar A.Melderu, Ēriku Medisu un Jāni Nīkrenci, tādēļ viņi ir pārgājuši opozīcijā. Mēs opozīcijā esam bijuši visu laiku. Mums ir bijušas dažas pārrunas ar A.Melderu un domu apmaiņa – atsevišķos jautājumos domas saskan, piemēram, par jauno novada struktūru, tādēļ kopā tās paužam vadošajai koalīcijai. Situācija domē ir nobriedusi pārmaiņām – ceru, ka jaunā koalīcija nesastāvēs tikai no astoņiem deputātiem, bet vairāk.
– Pēdējā domes sēdē tomēr neatbalstīja Jaunlaicenes pagasta pārvaldes vadītājas atbrīvošanu no amata. Jūs arī esat jaunlaicenietis – kādas ir jūsu domas par to?
– No vairāku pagastu iedzīvotājiem un novada vadības ir dzirdēts, ka nav mierā ar vairāku pagastu pārvalžu vadītāju darbu. Tad kādēļ vienīgais grēkāzis ir Jaunlaicene? Sarakstam vajadzēja būt garākam, tādēļ pašlaik šo jautājumu atlika, jo tas nebija korekts. Pārveidojot novada struktūru un izsludinot konkursus vai pieteikšanos uz šiem amatiem, visiem būs vienādi noteikumi un arī esošie vadītāji varēs pieteikties. Arī Alūksnes pilsētā ir jāpārskata administrācijas struktūra un jāveic uzlabojumi.
– Ko šā sasaukuma laikā gribētu paveikt kā novada domes deputāts?
– Ieviest jauno novada pārvaldes modeli, veicinot novada vienlīdzīgu attīstību, tajā pašā laikā samazinot administrāciju un palielinot iedzīvotājiem vajadzīgo pakalpojumu sniedzēju loku.
