Alūksnes rajonā vidējais sniega segas biezums ir trīs centimetri, taču vietām tā ir pat līdz 15 centimetrus bieza.
Alūksnes rajonā vidējais sniega segas biezums ir trīs centimetri, taču vietām tā ir pat līdz 15 centimetrus bieza.
Alūksnes meteoroloģiskās stacijas meteoroloģe Gunta Graudiņa pauž, ka, vērtējot zemes pārklājumu ar sniega segu desmit ballu sistēmā, pašlaik to var raksturot ar astoņām ballēm. Tas nozīmē, ka lielākoties zemi vēl klāj sniegs.
Par spīti ziemai, kas negrib atkāpties, Alūksnē pie mājām dobēs cauri sniegam izspraukušās pirmās sniegpulkstenītes un pat krokusi.
Augu aizsardzības Vidzemes reģionālās nodaļas vecākā inspektore Irēna Bukša saka, ka Alūksnes rajonā parasti ziema atkāpjas divas nedēļas vēlāk nekā citur Latvijā. Taču viņa atzīst, ka šogad ziema Alūksnes rajonā ir aizkavējusies pat ilgāk nekā parasti.
“Ir bijis, ka aprīļa vidū Alūksnes rajonā sākam sēt labību. Bet šogad neizskatās, ka varēs kaut vai mēslot tīrumus. Parasti to darām, kad māllēpes zied. Pagaidām nezied pat vizbulītes. Zemi klāj sniegs. Taču ceru, ka aprīļa beigās, kad nožūs augsnes virskārta, noteikti sēsim,” saka I.Bukša.
Speciāliste atzīst, ka visā Latvijā aukstā laika dēļ šāgada pavasarī ir aizkavējusies augu veģetācijas atjaunošanās, tāpēc, visticamāk, labības sēja šopavasar sāksies vēlāk nekā parasti. Augu veģetācijas atjaunošanās notiek, kad gaisa temperatūra sasniedz +5 grādus pēc Celsija. Šāda gaisa temperatūra parasti ir jau aprīļa sākumā.
Latvijā daudzviet jau ar vērienu notiek kūlas dedzināšana un ar to saistīti nelaimes gadījumi. Arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Alūksnes nodaļa brīvdienās par spīti aukstajam laikam saņēmusi pirmos izsaukumus sakarā ar kūlas dedzināšanu, kas pagaidām vēl bijusi niecīgās platībās.
Madonas reģionālās Vides pārvalde, kuras pārraugāmajā teritorijā ir arī Alūksnes rajons, cenšas mazināt kūlas dedzināšanas postu, iepriekš individuāli uzrunājot un brīdinot.
Madonas reģionālās Vides pārvaldes vadītājs Jevgēnijs Sobko saka, ka faktiski var administratīvi sodīt arī par dabai nodarīto kaitējumu pērnās zāles dedzināšanas rezultātā.
“Tikai ir jāpierāda, ka bojā gājuši augi un dzīvnieki. Praktiski to izdarīt ir grūti. Taču, ja kūla dedzināta īpaši aizsargājamā teritorijā, kur ir augu un dzīvnieku uzskaite, tad aprēķināt un piedzīt dabai nodarīto kaitējumu ir reāli,” saka J.Sobko.
Viņš piebilst, ka faktiski sodīt par kūlas dedzināšanu ir grūti, jo gandrīz nav iespējams noteikt vainīgo. Ikviens var pateikt, ka nav dedzinājis, ir tikai pamanījis ugunsgrēku un sācis to dzēst. Bet zemes īpašnieku likums neparedz sodīt par kūlas dedzināšanu, ja nav pierādāma viņa vaina.
Ugunsdzēsēji par kūlas dedzināšanu, radot ugunsbīstamības draudus, var sodīt ar naudas sodu līdz 200 latiem.
