Draudzīgi un mīļi. Tādi ir dzīvnieki, kas šobrīd uzturas Alūksnes suņu un kaķu patversmē.
Draudzīgi un mīļi. Tādi ir dzīvnieki, kas šobrīd uzturas Alūksnes suņu un kaķu patversmē. Katrs no viņiem šeit ir ieradies ar savu stāstu, tomēr, lai cik atšķirīgi tie būtu, vēlamais stāsta turpinājums visiem ir viens – atrast saimnieku, mājas.
Brīdī, kad laikraksts “Alūksnes Ziņas” ieradās suņu un kaķu patversmē, lai iepazītos ar tās pašreizējiem iemītniekiem, pie durvīm uzņemšanu jaunajā mājvietā gaidīja divus mēnešus veca kaķenīte ar savu saimnieci Skaidrīti.
Viņa atklāj, ka vēl pirms diviem mēnešiem tikko dzimušajai kaķenītei saimnieks jau bijis nolūkots – tā kā viņa no pārējiem atšķīrusies ar savu pūkaino spalvu, uzradies cilvēks, kurš pieteicies ņemt kaķēnu savā aprūpē, tomēr vēlāk no sava nodoma atteicies. “Gribēja skaistāku, bet kur lai es tagad viņu lieku?” jautā Skaidrīte, kura šobrīd aprūpē apmēram 10 gadus veco kaķēna māmiņu.
Viņa stāsta, kaķenes mazuļus savulaik ņēmuši daudzi, tomēr pēdējos gados šī vēlme manāmi kritusies. Pavisam ātri vēlme pārgājusi arī cilvēkam, kurš kaķenīti savā aprūpē vairs nevēlas ņemt. “Smuka jau viņa mums ir un ļoti mīļa,” kaķēnu raksturo Skaidrīte. Vārds viņai gan vēl neesot iedots.
Ierodoties suņu un kaķu patversmes galvenajai veterinārārstei Sarmai Ločmelei, kaķenīte tiek nodota jaunajā mājvietā, lai gan Skaidrīte vēl uztraucas – kā viņai te klāsies? Vai pārējie kaķi viņu pieņems savā barā? Tiesa, kā atklāj S.Ločmele, patversmē dzīvnieki savā starpā sadzīvo draudzīgi. Bez jaunā iemītnieka šeit jau kādu laiku uzturas apmēram 15 kaķi vecumā no dažiem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Šoreiz gan izveidojusies situācija, ka visas ir kaķenes.
Lai gan atrast jaunu saimnieku kaķiem esot grūtāk nekā suņiem, S.Ločmele stāsta par nesen notikušu atgadījumu ar kaķi no Jaunlaicenes. Kad nomirusi kaķa saimniece, viņš nogādāts patversmē. Nedaudz vēlāk patversmi apmeklējusi kāda kundze, kuras kaķis nomiris, tāpēc viņa vēlējusies paņemt citu. Kundzei ierodoties patversmē, Jaunlaicenes kaķis bez emocijām ierāpies viņai uzreiz klēpī. Lai gan apkārt bijuši arī citi kaķi, tie tādu pārdrošību nav atļāvušies un izturējušies visnotaļ atturīgi. Tā nu kundze nolēmusi paturēt jaunlaicenieti.
Vēl patversmē šobrīd uzturas trīs suņi, no kuriem divi ir vīriešu kārtas pārstāvji, bet trešā – suņu meitene. S.Ločmele stāsta, ka visi trīs šeit nonākuši, atsaucoties uz iedzīvotāju informāciju par klaiņojošiem suņiem. Visilglaicīgākā patversmes iemītniece esot suņu meitene – viņa šeit uzturoties aptuveni divus mēnešus, lai gan vecuma ziņā ir jaunākā. Trīs gadus vecā “vilcene” patversmē nonākusi, klaiņojot pa Alūksnes ielām. S.Ločmele izsaka minējumu, ka šī suņu meitene varbūt ir vienīgā īstā pilsētniece atšķirībā no abiem pārējiem.
Otrs patversmes iemītnieks ir Vecītis no Jaunalūksnes pagasta. S.Ločmele stāsta, ka par “vecīti” viņš iesaukts, jo sunim varētu būt kādi gadi piecpadsmit. Veterinārārste atklāj, ka suņa krāsa un forma liek domāt par čau – čau šķirnes krustojumu. Tiesa, saņemot zvanu no Jaunalūksnes, suns nav uzreiz nogādāts patversmē, jo, līgums ar šo pašvaldību lauzts.
Savukārt pēdējais patversmes iemītnieks šeit nonācis nedēļas sākumā, pirms tam pamanoties iegūt “popularitāti” starp Alūksnes iedzīvotājiem. Jau svētdien S.Ločmele saņēmusi zvanu par autoostas tuvumā klaiņojošu suni, kas trenkājis putnus un skrējis pakaļ mašīnām. Ar vairākiem piegājieniem “draiskulis” notverts un jau vairākas dienas uzturas patversmes darbinieku uzraudzībā. “Liels un draudzīgs suns,” viņu raksturo S.Ločmele, atklājot, ka šīs īpašības izpaužoties pat tādā visnotaļ neparastā niansē kā ķepas sniegšana atnācējiem.
Veterinārārste stāsta, ka viņš ir apmēram piecus vai sešus gadus vecs. Ārējās pazīmes liecinot, ka tas ir kaukāziešu tipa suns, taču, ņemot vērā viņa spalvu un ātros tempus, viņa asinīs varētu būt piejaukums no citām šķirnēm. Tiesa, kā viņš nokļuvis Alūksnes ielās, paliek noslēpums. Tā kā sunim ap kaklu bijusi govs ķēde, S.Ločmele uzskata, ka viņš šeit ieradies no laukiem, turklāt uzturēšanās vienā apvidū liek domāt, ka suns šeit vienkārši atvests un atstāts. “Grūti jau spriest, kas ar viņu ir noticis. Iespējams, ka viņš pats ir aizbēdzis, tāpēc nav izslēgts, ka pēc publikācijas laikrakstā atradīsies arī tā īstie saimnieki,” saka S.Ločmele.
