Smiltenes tehnikuma Alsviķu teritoriālajā struktūrvienībā trešdien jaunajiem pavāriem norisinājās meistarklase, ko vadīja SIA “Pētersīlis” kafejnīcas “Pajumte” Alūksnē pavāre Agita Stankeviča.
Katrs pavārs ir atšķirīgs
Kopā ar pieredzējušo pavāri A.Stankeviču audzēkņi gatavoja divus desertus – šokolādes un mango siera kūku un bumbieru sarkanvīna mērcē ar plombīra saldējumu un meringu, kā arī divas uzkodas – zaļo biskvīta ruleti, ko pasniedz kopā ar tīģergarnelēm, alkšņa šķiņķi un mocarellas un parmezāna groziņus, kas pildīti ar laša musu un laša tartaru.
“Man šī ir pirmā meistarklase skolā. Tā ir jauna pieredze ne tikai viņiem, bet arī man pašai. Audzēkņi labprāt uztver informāciju, klausās, viņiem patīk tas, ko rādu un mācu. Pavāri ar informāciju un gatavošanas knifiņiem dalās labprāt, taču ir skaidrs, ka nekad cits citam nespēsim izstāstīt pilnīgi visu, bet katrs pavārs var sevi pilnveidot, un tieši tā mēs katrs atšķiramies. Jaunajiem pavāriem ir svarīgi dot zināšanas, lai viņi gūtu pieredzi, uzzinātu ko jaunāku. Pieredzei ir liela loma. Viņiem kā audzēkņiem ir svarīgi saprast, ko vēlas darīt tālāk. Ir skolu pavāri un bērnudārzu, kafejnīcu un restorānu. Mēs, pavāri, esam ļoti dažādi,” saka pavāre ar 18 gadu pieredzi A.Stankeviča.
Meistarklases ir interesantas
Ilggadējā pavāru profesijas skolotāja Astrīda Melece stāsta, ka iespēja audzēkņiem tikties ar pavāri ir rasta ar Eiropas Sociālā fonda projekta finansējumu, kas paredz karjeras atbalstu vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs. Iepriekš meistarklasēs savas prasmes audzēkņiem rādījuši pavāri no Rīgas. “Pēc šīm meistarklasēm zaudētājs nav neviens. Praktiskajās nodarbībās mācāmies gatavot, bet, ja atnāk pavārs no kafejnīcas vai restorāna un rāda, kā to darīt, tas ir pavisam kas cits. Viņi labprāt līdzdarbojas un nestāv malā. Arī tie audzēkņi, kuri manās nodarbībās nav vēlējušies iesaistīties, meistarklasēs grib pamēģināt un visā piedalās,” skaidro A.Melece.
Audzēkņiem esot svarīgi darboties kopā ar profesionāļiem, lai viņi izprastu un “izjustu” izvēlēto profesiju. A.Melece neslēpj, ka visi audzēkņi tomēr izvēlētajā profesijā nestrādā, jo pavāra darbs nav viegls, pie tam darba vietas atrast nav nemaz tik viegli. “Svarīga ir prakses vietas izvēle. Ja praksē spēj sevi pierādīt kā labu darbinieku, tad arī vēlāk varēsi iegūt darbu. Reizēm audzēkņiem sākumā nemaz sava izvēlētā profesija nepatīk, taču jāsaprot, ka visi pavāri, arī slaveni, ir sākuši ar kartupeļu mizošanu un par pavāru nepiedzimst – par to izaug strādājot,” saka skolotāja.
