Pirmā diena bērnudārziņā mazajai Inesītei pagāja kā pa miglu. Dūmakaina asaru migliņa viņai bija acu priekšā. Mazā meitenīte atvadījās no mammas un no pirmās sekundes sāka viņu gaidīt.
Pirmā diena bērnudārziņā mazajai Inesītei pagāja kā pa miglu. Dūmakaina asaru migliņa viņai bija acu priekšā. Mazā meitenīte atvadījās no mammas un no pirmās sekundes sāka viņu gaidīt.
Inesīti neinteresēja ne jaunie rotaļbiedri, ne neredzētās rotaļlietas, ne laipnā un sirsnīgā audzinātāja. Inesīti ieveda grupiņā un iepazīstināja ar citiem bērniem. Kāda meitenīte viņu paņēma pie rokas un rādīja savu lellīti. Tā bija Bārbija, tērpta krāšņā tērpā, ar greznu cepuri galvā. Inesei rotaļlieta ļoti patika. Viņai uz neilgu laiku pat aizmirsās mammas prombūtne. Tad svešā meitene lellīti prasīja atpakaļ, un Inesīte atkal sāka raudāt. Audzinātāja bērnus veda rotaļās, bet pirms diendusas – lasīja pasaku par trīs sivēntiņiem.
Ineses mamma atstāja mazo dārziņā un steidzās uz darbu. Viņai likās, ka meitu atstājusi absolūtā drošībā – profesionāļu uzraudzībā. Bērnudārzā taču arī mediķi, bērniem tiek silts ēdiens, citi bērni, spēles, rotaļas. Viņasprāt, Inesīti vest uz bērnudārziņu bija vislabākais risinājums. Kas gan slikts varētu notikt? Gan jau meitenītei klāsies labi. Darbā bija jāatgiežas nekavējoties! Arī naudiņa ļoti noderētu ģimenes budžetā. Viss būs labi. Nomierinājusi sevi ar šādiem apsvērumiem, Ineses mamma ātri aizsteidzās. Inesīte gaidīja mammu, un mazā sirsniņa trīcēja neziņā – viņa vēl atgriezīsies vai ne? Mamma aizejot uz mazā vaidziņa uzspieda steidzīgu buču, bet nepateica – vai atnāks pakaļ? Kad atnāks pakaļ? Bērns paļaujas uz to, ka viņa vecāki būs pieejami, tad viņš droši pētīs pasauli.
