Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs ir Gundars Cauka, kas ir norīkots kalpot vēl četrās draudzēs: Apē, Zeltiņos, Opekalnā un Liepnā, bet dzīvo Rīgā.
Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs ir Gundars Cauka, kas ir norīkots kalpot vēl četrās draudzēs: Apē, Zeltiņos, Opekalnā un Liepnā, bet dzīvo Rīgā. G.Cauka atzīst, ka pilda savus pienākumus, bet situācijas risinājums nav viņa kompetencē.
“Šobrīd nav neviena cita mācītāja, kas varētu braukt uz Alūksnes rajonu kalpot. Maz ticams, ka tuvākajos gados tāds varētu atrasties. Vai Gundars Cauka pārcelsies dzīvot tuvāk draudzēm, ir atkarīgs no viņa paša. Saprotam, ka viņam ir liela slodze. Turklāt mācītāja darba lielākā daļa norit ārpus dievkalpojumiem, tiekoties un runājot ar cilvēkiem. Tomēr vēl aktuālāk ir atrast mācītājus tur, kur tuvākajā laikā to nebūs. Paredzams, ka brīvas būs piecas vai sešas vakances, tāpēc vispirms ir jādomā par tām,” skaidro Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) Draudžu lietu daļas vadītājs Linards Rozentāls.
Tas liecina par to, cik maz cilvēku ir gatavi apgūt šo profesiju un strādāt par mācītājiem. Savukārt ne visi, kas to izvēlējušies, atbilst kritērijiem, lai varētu strādāt. Kopš 2001.gada jūnija kalpošanu uzsākuši 13 mācītāji, bet tikpat ir to pārtraukuši. “Palielinoties draudžu skaitam un draudžu dzīves aktivitātēm, mācītāji vairs nespēj vienlaikus kalpot vairākās draudzēs. Viņi vēlas savu darbu veikt labi, tāpēc labprātāk gribētu strādāt vienā draudzē,” norāda L.Rozentāls. Viņš pieļauj, ka baznīcai vajadzētu domāt par to, kā mācītāja darbu darīt pievilcīgu jauniešiem, “nevis ļaut visam ritēt savu gaitu”. “Tā ir viena no profesijām, ko apgūst tie, kas vēlas citiem palīdzēt, nedomājot par milzīgu algu. Tā ir līdzīga ārstu un sociālo darbinieku misijai,” saka Draudžu lietu daļas vadītājs. LELB šobrīd kalpo 113 mācītāji, kuru aprūpē ir 297 luterāņu draudzes.