Nesen publiskotajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā lieliski var
redzēt, ka cilvēki seko līdzi tiem notikumiem politiskajā vidē, kas
tieši ietekmē viņu viedokli par valsts kopējo ekonomisko attīstību.
Pagājušajā mēnesī, kad sākās nākamā gada budžeta apspriešana, ievērojami
krituši visi tie rādītāji, kas saistīti ar Latvijas stāvokļa vērtējumu.
Mēs esam jau daudzkārt norādījuši, ka amatpersonām trūkst ilgtermiņa
domāšanas, vēlmes pildīt saistības, kā arī gribasspēka pieņemt izsvērtus
un sarežģītus lēmumus.
No uzņēmējdarbības viedokļa nākamā gada
budžets ir vissliktākais, kāds redzēts pēdējo gadu laikā. Tā vietā, lai
samazinātu iedzīvotāju ienākumu nodokli, kas paredzēts gan savstarpēji
noslēgtā vienošanās dokumentā ar Finanšu ministriju, gan arī
normatīvajos dokumentos, valdība nolēma to nedarīt. Šis bija pirmais
negatīvais vēstījums, ko saņēma gan biznesa vide, gan arī katrs
iedzīvotājs personīgi, jo mazinājās uzticamība iepriekš panākto
vienošanos kontekstā.
Pēc Finanšu ministrijas monologa, kā arī
amatpersonu tuvredzīgās attieksmes plānots ieviest pat jaunu darbaspēka
nodokli – tā saukto solidaritātes nodokli. Lai arī uzņēmēji un
arodbiedrības brīdināja par negatīvajām sekām, diemžēl amatpersonu
nevēlēšanās ieklausīties var „atspēlēties” vai nu ar algu samazinājumu,
vai darbinieku atlaišanu, lai kompensētu šo „ģeniālo ideju” par papildu
nodokļa ieviešanu.
Tāpat Finanšu ministrija uzstāj uz diferencētā
neapliekamā minimuma ieviešanas sistēmu, kas mazo algu saņēmējiem kaut
kad tālā nākotnē it kā nodrošinās nelielu nodokļu daļas atmaksu no
valsts. Redzot, kā respondenti „DNB Latvijas barometra” pētījumā vērtē
Latvijas ekonomiskā stāvokļa attīstību, jāatzīst, ka sabiedrība netic
solītajiem pozitīviem ieguvumiem, par ko brīdinājušas vairākas
organizācijas, tostarp Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.
Ievērojamais
valdības darba vērtējuma samazinājums, manuprāt, ir tiešs pierādījums
tam, ka sabiedrība neatbalsta ne procesu, ne idejas nākamā gada valsts
budžeta veidošanā, tāpēc atkārtoti aicinām ieklausīties uzņēmējos, kuri
ir valsts „maka” pildītāji, maksājot nodokļus un attīstot savu darbību.
