Septiņas biežāk pieļautās kļūdas atkritumu šķirošanā

Daļai Latvijas iedzīvotāju atkritumu šķirošana jau kļuvusi
par ierastu ikdienas darbību, savukārt tikko šķirot sākušajiem
parasti rodas dažādi jautājumi. Tad lieti noderēs padomi, ko
tieši un kā drīkst mest šķirojamos konteineros, lai izvairītos
no populārākajām kļūdām.

“Nevienam vairs nav šaubu, ka baterijas, medikamentus un
elektroierīces kopā ar sadzīves atkritumiem izmest nedrīkst, taču
vieglā iepakojuma un stikla šķirošana joprojām rada jautājumus.
Otrreizējai pārstrādei der tukšas plastmasas pudeles, trauciņi,
kastītes, plēves un maisiņi, plastmasas iepakojums, stikla pudeles
un burkas, papīrs, kartons, grāmatas, avīzes un citi papīra
izstrādājumi, kā arī skārdenes,” skaidro Vides aizsardzības
un reģionālas attīstības ministrijas Vides aizsardzības
departamenta direktore Rudīte Vesere.

Visbiežāk neizpratni un jautājumus rada dažādu veidu
plastmasas un stikla izstrādājumu šķirošana, kā arī atkritumu
sagatavošana izmešanai konteinerā. Dažas pieļautās kļūdas un
skaidrojumi, kas palīdzēs šķirošanas procesā:

1. Šķiroto atkritumu konteinerā iemests netīrs iepakojums.
   Galvenais priekšnosacījums, lai atkritumus varētu pārstrādāt –
   tiem jābūt tīriem. Slapjš, netīrs papīrs vai trauki ar ēdiena
   pārpalikumiem pārstrādei nederēs. Iepakojumi ar pārtikas
   paliekām ne vien rada nepatīkamu smaku, bet var arī sabojāt visu
   konteinera saturu. Netīrs, taukains vai samircis papīrs pārstrādes
   procesā var ietekmēt jaunā produkta kvalitāti – pārstrādātais
   papīrs var kļūt pleķains vai pat caurs.

2. Atkritumi netiek saplacināti. Saplacinot šķirotos
   atkritumus, tiek ieekonomēta vieta mājās un konteinerā, līdz ar
   to konteiners var tikt iztukšots retāk, netiek pārvadāts gaiss
   un tādējādi tiek nodarīts mazāks kaitējums videi. Piemēram,
   vienas nesaplacinātas dzēriena pudeles vietā var uzglabāt četras
   saplacinātas – atkritumus no mājām uz konteineru varēs nest
   četras reizes retāk.

3. Atkritumi iepakoti necaurspīdīgā maisā. Ja dalītās
   vākšanas konteinerā izmests aizsiets, necaurspīdīgs maiss,
   veicot pirmspārbaudi, atkritumu savācējs nevar pārliecināties
   par tā saturu. Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, vislabāk
   šķirotos atkritumus izmest caurspīdīgā, vaļējā maisā vai
   sakrāt lielā somā, pie konteineriem sašķirot, bet somu izmantot
   atkārtoti.

4. Stikla konteinerā iemesti saplēsti trauki vai smaržu
   pudelītes. Stikla konteinerā drīkst mest stikla pudeles, burkas
   bez vāciņiem, mēbeļu un fotorāmīšu stiklu, bet nedrīkst –
   traukus, logu stiklus vai smaržu pudelītes, jo tiem tiek
   pievienotas piedevas, kas padara stiklu izturīgāku un dzidrāku,
   bet pārstrāde ir apgrūtināta.

5. Papīra konteinerā – sulas un piena pakas. Šķirojot
   papīru, galvenais atcerēties, ka pārstrādei nav derīgs laminēts
   papīrs un lielākā daļa dzērienu iepakojumu, jo tie parasti ir
   kompozītmateriāli, kas pārstrādes procesā nav izmantojami.
   Dzērienu paku korķīšus un iestrādātās plastmasas daļas
   ieteicams atdalīt un izmest plastmasai paredzētajā konteinerā.
   Savukārt par skavām nav jāuztraucas – tās tiks atdalītas
   pārstrādes gaitā.

6. Kopā ar skārdenēm izmesta folija. Plastmasai
   paredzētajos konteineros drīkst izmest arī skārdenes, konservu
   kārbas, burku vāciņus, atslēgas un citus metāla izstrādājumus,
   bet nedrīkst – foliju, kas diemžēl nav pārstrādājams
   materiāls. Tāpat kā folija, arī lielākā daļa čipsu paku nav
   pārstrādājamas.

7. Plastmasas konteinerā iemesta rotaļlieta. Rotaļlietas un
   citus sadzīves priekšmetus bieži vien nav iespējams izmantot
   atkārtotai pārstrādei. Lai saprastu, vai plastmasas izstrādājums
   tiek pieņemts pārstrādei, ieteicams noskaidrot plastmasas
   materiāla veidu, – tas norādīts uz iepakojuma ar īpašu
   marķējumu – no bultiņām veidotā trijstūrī ietverts cipars,
   zem kura var būt arī materiāla nosaukuma apzīmējums*. Visbiežāk
   pārstrādei pieņem 1 (PET), 2 (HDPE) un 4 (LDPE) apzīmējuma
   materiālus. Pārstrādāt iespējams arī citus plastmasas veidus –
   3 (PVC), 5 (PP), 6 (PS), 7 (OTHER) – par to pieņemšanu ieteicams
   jautāt savam apsaimniekotājam.

“Videi un pašiem nāks par labu, ja sāksim ar pamata lietām
un par atkritumiem domāsim jau iepērkoties. Jo mazāk tos radīsim,
jo mazāk tie būs jāšķiro un jāaizmet! Uz veikalu var ņemt
līdzi auduma maisiņu un izvēlēties produktus, kas nav iepakoti
vairākās plastmasas kārtās, var izmantot atkārtoti lietojamus
trauciņus vienreizlietojamo vietā. Piemēram, mūsu meitai ļoti
patīk dzert ar salmiņu – lai neradītu papildu atkritumus, esam
iegādājušies metāla salmiņus, ko var izmantot neskaitāmas
reizes,” stāsta dizainere un atkritumu šķirošanas kampaņas
“Šķiro! Tas ir vieglāk, nekā šķiet!” dalībniece Ieva
Cipruse.

Kulinārijas blogere Katrīna Mame saka: “Ir lietas, kurām nav
jānonāk atkritumu konteinerā, jo tās varam nodot atkārtotai
izmantošanai, piemēram, pašam nederīgo apģērbu vai apavus
iespējams ziedot labdarībai, vecu segu – dzīvnieku patversmei,
bet vienās un tajās pašās burciņās ievārījumu var iepildīt
katru gadu no jauna.”

Vairāk par šķirojamiem atkritumiem un atkritumu šķirošanas
punktiem – skiroviegli.lv.

*Plastmasas materiāla veidi:

• 1 – PET (polietilēntereftalātu) – dzērienu pudeles,
  pārtikas kastītes u.c.

• 2 – HDPE (augsta blīvuma polietilēnu) – sadzīves
  ķīmijas iepakojums, šampūna pudelītes, jogurta trauciņi u.c.

• 3 – PVC (polivinilhlorīdu) – santehnikas caurules,
  celtniecības materiāli u.c.

• 4 – LDPE (zema blīvuma polietilēnu) – ietinamā
  plēve, maisiņi, transportēšanas iepakojumi u.c.

• 5 – PP (polipropilēnu) – saimniecības preces,
  plastmasas trauki u.c.

• 6 – PS (polistirolu) – plastmasas olu kastītes,
  vienreizlietojamie pārtikas trauki u.c.

• 7 – OTHER (citus plastmasas veidus) –
  kompozītmateriāli, kas sastāv no vairākiem iepriekšminētiem
  plastmasas veidiem.