Katrs desmitais bērniņš ir
priekšlaikus dzimis. Kāds atsteidzas dažas nedēļas ātrāk, cits
ierodas šai pasaulē 2 un pat 3 mēnešus pirms laika. Rūpēties
par bērniņu, kurš mēdz būt vien cukurpaciņas lielumā, ir liels
izaicinājums. Ir brīži, kad atbalsts nepieciešams ne vien tikko
dzimušajam mazulim, bet arī mammai un tētim. Tieši tāpēc ir
radīta biedrība “Esmu klāt”. Tā apvieno priekšlaikus dzimušo
bērnu vecākus un dod iespēju apmainīties ar domām un sajūtām.
Vairāk par biedrības mērķiem un tuvākajiem plāniem stāsta
viena no biedrības idejas autorēm Sanita Ziediņa.
-
Kas Jūs pamudināja veidot
biedrību?
Pirmais pamudinājums nāca no
dakteres, neonatoloģes Amandas Smildzeres, kura ikdienā strādā ar
priekšlaikus dzimušajiem bērniņiem un viņu vecākiem. Ar dakteri
iepazinos pirms nepilniem 3 gadiem, kad kļuvu par māmiņu diviem
dvīņu puikām. Brāļi šai pasaulē ieradās 33 grūtniecības
nedēļā un svēra nedaudz virs 2 kg. Slimnīcā biju iepazinusies
ar vēl kādu mammu, kuras meitiņa atsteidzās jau 26. nedēļā un
bija vien 700 gramus smaga. Tā kā mēs pašas bijām izdzīvojušas
bailes un neziņu par bērnu nākotni un veselību, mēs sapratām,
cik svarīgi šajā posmā ir dalīties ar citiem vecākiem, kuriem
ir līdzīga pieredze. Ideja par biedrību gaisā virmoja jau kādu
laiku, taču pēc tam, kad paviesojos Vācijā un ieraudzīju, ar
kādu dzinuli un mirdzumu acīs darbojas priekšlaikus dzimušo bērnu
mammas citur Eiropā, es sapratu, ka arī mums ir vajadzīga kāda
kopīga platforma. Pēc ilga sagatavošanās posma šī gada 30.
maijā biedrība “Esmu klāt” tika oficiāli nodibināta.
-
Kāpēc ir svarīgi apvienot
priekšlaikus dzimušo bērnu vecākus?
Primārais mērķis ir radīt vidi,
lai satiktos un apmainītos ar pieredzi. Savstarpēja dalīšanās
spēj ļoti nomierināt un ļauj saprast, ka arī citiem vecākiem ir
līdzīgi pārdzīvojumi.
Es atceros savu mulsumu brīdī, kad
uzzināju, ka vienam no dvīņu puikām ir nopietnas veselības
problēmas, un viņš arī turpmāk būs ar īpašām vajadzībām.
Smagākais bija nevis negulētās naktis un atbildība, bet tieši
neziņa par nākotni.
Brīdī, kad cilvēks ir emocionālu
pārdzīvojumu varā, viņam var būt grūti uztvert, ko saka ārsti.
Ne vienmēr pietiek ar partnera atbalstu, ir reizes, kad vislabāko
atbalstu spēj sniegt mammas, kuras tāpat kā tu aprūpē
priekšlaikus dzimušu bērnu. Kamēr vēl biju slimnīcā, regulāri
tikos ar citām mammām. Mums bija izveidojies pat sava veida rituāls
– kopīgi tējas vakari, kuru laikā smējāmies un centāmies
uzlādēt viena otru jaunai dienai.
-
Vai priekšlaikus dzimuši
bērni arī turpmākajā dzīvē atšķiras no citiem?
Var gadīties, ka priekšlaicīgās
dzemdības rada paliekošas komplikācijas, taču lielā daļā
gadījumu bērni pieaug un turpmākajā dzīvē ne ar ko neatšķiras
no citiem vienaudžiem. Gans viens no maniem dvīņu puikām, gan
manas kolēģes metiņa, kura bija tikai 700 gramus smaga, šobrīd
iet pavisam parastā bērnudārzā un ir tikpat spējīgi kā
pārējie.
-
Pastāstiet par biedrības
tuvākajiem plāniem!
Šī gada 17. novembrī Rīgas Lutera
draudzes centrā tiks atzīmēta Pasaules priekšlaikus dzimušo
bērnu diena, kuras laikā esam plānojuši plašākai sabiedrībai
pastāstīt par sevi un uzņemt savā pulkā jaunus biedrus.
Pasākuma laikā būs apskatāma
bērnu zīmējumu izstāde un dzirdams nu jau izaugušo bērnu
koncerts. Daudzi priekšlaikus dzimušie bērni ir ļoti talantīgi –
viņi dzied, dejo, zīmē. Manuprāt, vecākiem, kuri vēl tikai
cīnās par savu bērnu dzīvi ārpus inkubatora, iespēja satikties
ar bērniem, kuri šo cīņu ir izcīnījuši, varētu būt labs
iedrošinājums nepadoties un nezaudēt cerību.
Pagaidām plānojam kopīgas tikšanās
organizēt reizi mēnesī Rīgā. Mums ir ideja veidot sadarbību ar
fizioterapeitiem, psihologiem, deju terapeitiem un citiem
speciālistiem, kuri varētu sniegt savas konsultācijas un atbalstu.
Ar laiku gribētos satikšanās punktus organizēt arī reģionos, kā
arī padomāt par iespēju tikties virtuālajā vidē.
Vairāk informācijas par
priekšlaikus dzimušu bērnu aprūpi atradīsiet mājaslapā
www.piedzimuagrak.lv
