Vasaras laikā,
kad cilvēki cenšas izbaudīt
ikkatru saulaino dienu, dodoties ārpus pilsētām,
lai baudītu brīvo laiku
dabā, uzmanības centrā nonāk
atkritumi, kas ir katra cilvēka ikdiena. Jautājums, cik atbildīgi
katrs pret tiem izturas – šķiro, slēdz
līgumus par atkritumu apsaimniekošanu vai atstāj
aiz sevis mēslus piknika vietās un piesārņo
mežus. Atkritumu apsaimniekotājs
„Pilsētvides
serviss” skaidro, ar ko draud nelegālās atkritumu
izgāztuves mežos un citās tiem neparedzētās vietās.
“Jāatzīst,
ka par atkritumu negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi ir
daudz stāstīts un skaidrots, bet diemžēl
ievērojamā daļa sabiedrības
joprojām nesaprot, ka, pieļaujot atkritumu nokļūšanu vidē,
cilvēki apdraud ne tikai dabas objektus un vietējo
faunu, bet pirmkārt paši savu
veselību un dzīvesvides drošību”,
pauž SIA “Pilsētvides serviss” valdes
loceklis Jurģis Ugors, “Pēdējos
gados nelegālo izgāztuvju skaits Latvijas mežos arvien
pieaug. Neapšaubāmi, lielākoties
tas ir tāpēc, ka ne paši
iedzīvotāji, ne daži atkritumu
apsaimniekotāji nevēlas maksāt
par sadzīves atkritumu vai būvgružu
noglabāšanu poligonos un izvēlas lētāko ceļu – izgāzt
tos mežā vai citur dabā. Tāpat ir
cilvēki, kuri arī šķirojamos atkritumus, kurus var nodot bez
maksas, apzināti ved uz mežu un tur veido
nelegālas izgāztuves.”
Kā liecina SKDS pētījuma
dati, mežos katru gadu atpūšas
vismaz 82% Latvijas iedzīvotāju, un atpūtnieku skaits
arvien palielinās. Taču vienlaikus
saasinās arī mežu piesārņojuma
problēma – atpūtai
dabā cilvēki aizvien vairāk izmanto vienreiz lietojamos
traukus, salvetes, iesaiņojumu, grilus, ko atstāj
turpat mežā. Vislielākās
raizes mežam sagādā pieaugošais
plastmasas atkritumu īpatsvars, kas
atšķirībā no papīra nesadalās
dabā. Pēc Centrālās
statistikas pārvaldes datiem, ik gadu
Latvijā tiek radīti
gandrīz divi miljoni tonnu atkritumu, no
kuriem lielāko daļu rada iedzīvotāji.
No visa radītā atkritumu apjoma tikai 70% tiek noglabāti
izgāztuvēs un poligonos, tas nozīmē, ka liela daļa izmesto
atkritumu nonāk dabā – mežos,
pļavās un citās vietās.
Atkritumi ir vieni no lielākiem un
bīstamākiem vides piesārņotājiem. Sadzīves atkritumiem
sadaloties (sapūstot vai sairstot), rodas
cilvēku un dzīvnieku veselībai kaitīgas
gāzes – oglekļa dioksīds,
metāns un nelielos daudzumos citas
gāzes. Lielākā daļa
no šīm gāzēm arī veicina
klimata pārmaiņas. Ja atkritumu
sastāvā ir priekšmeti, kas satur smagos
metālus, piemēram kadmiju, svinu,
dzīvsudrabu un citas bīstamas ķīmiskas
vielas, tad dažādu ārējo
vides faktoru iedarbības rezultātā,
tām sadaloties, tiek piesārņota augsne, ūdens
tilpnes, dzeramais ūdens. Šie
ķīmiskie savienojumi, caur ūdeni vai
pārtiku, nonākot cilvēku
vai dzīvnieku organismā, palielinātās
koncentrācijās, var izraisīt patoloģiskas
izmaiņas, veicinot dažādas
saslimšanas.
“Cilvēki ņem visu labo, kas ir
dabā, izmanto un izmet atkritumu izgāztuvē. Tāpēc ir svarīgi
pašā pamatā mainīt mūsu rīcību:
sākt iegūt izejvielas un enerģiju
no atkritumiem, nevis ņemt to no dabas! Atkritumu šķirošana
atvieglo to atkārtotu izmantošanu un
samazina bīstamo atkritumu nonākšanu
apkārtējā vidē,” uzsver Jurģis Ugors.
Atkritumu
apglabāšana izgāztuves vai poligonos
aizņem lielas platības. Sadzīves atkritumu apjoms
pasaulē pieaug vidēji par 5 % gadā.
Arī iedzīvotāju daudzums un resursu patēriņš katru gadu
pieaug. Daudz vērtīgāk ir zemes teritoriju izmantot
lauksaimniecībai, mežsaimniecībai
vai būvniecībai. Tāpēc
sabiedrībai ir pastiprināti
jāpieveršās šķirošanai
un otrreizējai pārstrādei. Arī Alūksnes novadā
ir nodrošinātas atkritumu šķirošanas
iespējas iedzīvotājiem, par kurām
var uzzināt, vēršoties pie pašvaldības
vai atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma.
Jāatgādina,
ka mēslošana dabā ir ar likumu sodāma rīcība.
“Zemes īpašnieki būvgružotāju
visatļautības dēļ cieš simtiem
tūkstošu eiro zaudējumus, toties
neviens būvgružotājs patiesībā
nav anonīms. Katrā no
šādām izgāztuvēm var atrast ne vienu vien pierādījumu,
kas varētu aizvest līdz pat mēslotāja
mājas slieksnim, dodot iespēju policijai
saukt viņus pie atbildības,” pievērš
uzmanību “Pilsētvides serviss”
vadītājs.
Atkritumu apsaimniekošanas likums
nosaka, ka ikvienam sadzīves atkritumu radītājam jābūt
noslēgtam līgumam ar atkritumu apsaimniekotāju par to
savākšanu, sedzot visas izmaksas. Šādiem līgumiem jābūt
noslēgtiem ne tikai privātmāju un dzīvokļu īpašniekiem
vai īrniekiem, bet arī vasarnīcu, vasaras mītņu
un citu īslaicīgu apmešanās vietu īpašniekiem vai
izmantotājiem. Savukārt par atkritumu izmešanu mežā saskaņā ar
Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu paredzēts
ievērojams naudas sods – fiziskām
personām uzliek naudas sodu no 70 līdz
700 eiro, konfiscējot pārkāpuma izdarīšanai izmantoto
transportlīdzekli vai bez tā konfiskācijas. Savukārt juridiskām
personām sods var būt no 350 līdz
2900 eiro ar vai bez transportlīdzekļa konfiskācijas.
