Taujāti par to, vai skolas ir piemērotas sešgadniekiem, 91,5%
pedagogu norādīja, ka skolas nav gatavas uzņemt sešgadniekus,
turklāt 69,8% noradīja, ka to pielāgošana mazo skolnieku
vajadzībām būtu ļoti dārgs un laikietilpīgs process, liecina
Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības un Neatkarīgās izglītības
biedrības rīkotā pedagogu aptauja. Pedagogiem ir argumentēts
viedoklis jautājumā par sešgadniekiem skolā, un viņi vēlas tikt
uzklausīti – par to liecina arī Latvijas Izglītības un zinātnes
darbinieku arodbiedrības nesen publicētais aicinājums Izglītības
un zinātnes ministrijai (IZM).
Šobrīd plašsaziņas līdzekļos plaši
tiek diskutēts par IZM plānoto reformu, kas ietver arī ideju par
skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Viedokļi šajā
jautājumā dalās – ja ministrijas pārstāvji min ieguvumus no
agrākas mācību uzsākšanas, tad virkne nozares ekspertu,
psihologu, neirologu u.c. ārstu uzsver, kādu kaitējumu tas var
nodarīt bērniem. Tā kā reformas īstenotāji ikdienā būs tieši
pedagogi, aptaujā viņiem tika jautāts viedoklis par to, vai
sešgadnieki ir gatavi skolai, kā arī taujāts par skolu telpu
piemērotību mazo skolēnu uzņemšanai.
Vairāk nekā puse aptaujāti pedagogu – 51% pilnībā piekrita
uzskatam, ka piemērotākais laiks, kad bērnam jāsāk mācības,
vairāk ir atkarīgs nevis no viņa bioloģiskā vecuma, bet gan no
psiholoģiskās sagatavotības. 42,5% pedagogu norādīja, ka viņi
“drīzāk piekrīt” šim apgalvojumam, un tikai 6,5% pedagogu
norādīja, ka viņi tam nepiekrīt.
Tāpat pedagogiem tika jautāt, vai viņi kopumā atbalsts IZM
ideju par skolas gaitu uzsākšanu no sešu gadu vecuma. 80%%
pedagogu norādīja, ka sešu gadu vecumā bērni vēl nav gatavi
skolai, minot, ka jāsaglabā esošā kārtība, kad bērni uz skolu
dodas septiņu gadu vecumā ar izņēmumiem, 15% pedagogu norādīja,
ka atbalstītu šo ideju tikai gadījumā, ja skolu telpas tiktu
pārveidotas atbilstoši mazo skolēnu vajadzībām, un tiktu mainīts
arī mācību stundu saturs un forma.
Viens no IZM argumentiem par labu izglītības reformai, bija
apgalvojums, ka šobrīd bērni uz skolu dodas nesagatavoti. Šādam
vispārinātam apgalvojumam gan nepiekrīt lielākā daļa pedagogu –
46% respondentu ir norādījuši, ka tas atkarīgs no katras
pirmsskolas izglītības iestādes darba kvalitātes, savukārt 27,5%
aptaujāto pedagogu norādīja, ka tas ir atkarīgs no katra bērna
individuāli, nevis no apmācību programmas kopumā.
Aptaujas ietvaros pedagogiem tika lūgts komentēt, kāpēc
viņuprāt IZM nākusi klajā ar šādu ideju par mācību gaitu
uzsākšanu no sešu gadu vecuma. Liela daļa pedagogu norādīja, ka
IZM vadās tikai no ekonomiskā aspekta, vēloties jauniešu ātrāku
nonākšanu darba tirgū. Tāpat izskanēja versija, ka reformas ir
tikai veids, kā demonstrēt aktīvu ministrijas darbību, vai tas ir
kārtējais eksperiments izglītības nozarē, vai arī rezultāts
tam, ka nozares politiku veido teorētiķi, nevis cilvēki ar
praktisko pieredzi darbā ar bērniem. Vēl daļa pedagogu norādīja,
ka ideja par sešgadniekiem skolā radusies, smeļoties citu valstu
pieredzi.
Lielākajai daļai pedagogu (55,5%), kas piedalījās aptaujā,
darbs stāžs pārsniedz 20 gadus, 16,5% norādījuši, ka
pedagoģiskā darba stāžs ir 15 līdz 20 gadi, 13,5% – 10 līdz 15
gadi.
Aptauja interneta vidē ilga no 16. oktobra līdz 30. oktobrim,
tajā piedalījās 414 pedagogi, kas pārstāv dažādas nozares
profesionāļu organizācijas.
