Katru gadu, sākoties aukstam laikam,
pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts
ar apkures lietošanu – netīrītiem dūmvadiem, bojātu un
nepareizu apkures ierīču lietošanu. Tādēļ Valsts ugunsdzēsības
un glābšanas dienests, sākoties apkures sezonai, aicina
iedzīvotājus iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un
uzstādīt dūmu detektorus!
605 ugunsgrēkos jau 11 bojāgājušie
Kā liecina VUGD
apkopotā informācija, 2015.gadā tika reģistrēti 903 ugunsgrēki,
bet šogad jau 605 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls bija
neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures
sistēmas, kā arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Apmēram
puse no šiem ugunsgrēkiem izceļas nepareizas apkures ierīču
lietošanas dēļ. Ar apkures lietošanu saistītos ugunsgrēkos pērn
gāja bojā 19 cilvēki, bet cieta 31 cilvēks. Savukārt šogad ar
apkures problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 11
cilvēki, bet cietuši – 28. Ugunsgrēkus,
kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts īpašums, var
novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures
ierīču tehnisko stāvokli.
Pirms katras apkures sezonas jāveic
dūmvada tīrīšana
Ugunsdzēsēji glābēji 2016.gadā
jau 353 reizes devās uz ugunsgrēkiem, kuros dūmvados dega sodrēji.
Katru gadu tiek reģistrēti vairāk kā 500 šādu ugunsgrēku.
Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams! Sadegot jebkuram cietajam
kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu,
sodrēju un darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā
gadījumā samazina apkures ierīces darbības efektivitāti, bet
sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu šo produktu
degšanu. Aizdegšanās ātri izplatās pa visu dūmeņa iekšējo
virsmu, vienlaikus ievērojami paaugstinot temperatūru tajā
aptuveni līdz pat 1000 C°. Tas var radīt plaisas visa mūrētā
dūmeņa korpusa biezumā, ārējo apvalku ieskaitot, tādejādi
paverot ceļu karstajām dūmgāzēm un liesmām uz degtspējīgām
sienu, griestu un jumta konstrukcijām, kas var izraisīt ne tikai
dūmvada, bet arī visas ēkas aizdegšanos.
VUGD atgādina, ka pirms apkures
sezonas sākuma ir jātīra sodrēji no dūmeņiem un krāšņu un
pavardu dūmkanāliem, ko vislabāk izdarīs atbilstoši apmācīts
vai sertificēts skursteņslauķis, taču, ja privātmāju saimnieki
zina, kā veikt skursteņu tīrīšanu, viņi to var veikt arī paši.
Sodrējus no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem iztīra
pirms apkures sezonas sākuma (līdz 1.novembrim), bet ilgdedzes
cietā kurināmā ierīces un iekārtas dūmvadus jātīra vēl
vismaz vienu reizi apkures sezonas laikā (no 1.novembra līdz nākamā
gada 1.martam). Līdzās tam reizi piecos gados jāveic arī visas
apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums, ko var veikt
sertificēts speciālists.
Apkures iekārtu un ierīci, kurā
par kurināmo izmanto gāzi, tīra un tā tehnisko apkopi un tehniskā
stāvokļa pārbaudi veic ne retāk kā reizi gadā, ja ražotājs
nav noteicis citādi. Ja apkures ierīce atslēgta ilgāk par sešiem
mēnešiem, jāveic ārpuskārtas dūmgāzu novadīšanas un
ventilācijas kanālu pārbaude.
Netīrītas ventilācijas sistēmas
veicina liesmu ātrāku izplatīšanos
Ekspluatējot
mehāniskās ventilācijas sistēmas, uz gaisa vadu iekšējām
sienām notiek putekļu un tauku daļiņu nosēšanās. Šo putekļu
un tauku aplikumi gaisa vadu iekšpusē traucē sistēmas darbībai,
neļaujot caurplūst nepieciešamajam gaisa daudzumam. Aizsērējušie
gaisa vadi kondicionēšanas un ventilācijas sistēmās rada
aizdegšanās iespēju. Putekļu un tauku slānim aizdegoties, kopā
ar gaisa plūsmu uguns liesmas var ātri izplatīties. Lai to
novērstu, ventilācijas sistēmas, kas
nosūc degtspējīgās gāzes, tvaikus vai putekļus, aprīko ar
aizsargierīcēm un ekspluatācijas laikā jāpārbauda un jāattīra
ne retāk kā reizi piecos gados, bet, ja objektā ir gāzes
aparāts, – ne retāk kā reizi trijos gados.
Pēc remotdarbiem jāveic rūpīga
apkures sistēmas pārbaude
Ja pirms apkures sezonas mājoklī
veikti remonta darbi, pārliecinieties, vai telpās un bēniņos
attālums no dūmeņa ārējās virsmas līdz jebkuram degtspējīgam
materiālam, kas izmantots sienas, griestu vai jumta konstrukcijās
vai dekoratīvos nolūkos, nav mazāks par 10 cm, savukārt attālums
no dūmvada nav mazāks par 30 cm, bet no dūmeņa tīrīšanas lūkas
– nav mazāks par 20 cm.
Malkas plītij nepieciešama regulāra
atjaunošana
Ja jums ir malkas plīts, tad
jāatceras, ka tā laika gaitā nolietojas – var izdegt cepeškrāsns
metāla apšuvums, plīts virsmā parādīties spraugas, caur kurām
nāk dūmgāzes. Lai šādas plītis padarītu ikdienas lietošanā
drošas, tām periodiski nepieciešama atjaunošana, rūpīgi
aizsmērējot radušās plaisas, nomainot izdegušo cepeškrāsni,
nostiprinot durtiņas.
Dūmu detektors – dzīvības
glābējs!
Lai samazinātu iespēju ciest vai
iet bojā ugunsgrēkā, VUGD aicina ierīkot dūmu detektorus, kā
arī tvana gāzes un dabasgāzes noplūdes detektorus, kas mājokļa
iemītniekus ar skaļu signālu brīdinās par draudošajām
briesmām. Īpaši svarīgi tas ir tādēļ, ka visbiežāk
ugunsgrēki izceļas tieši nakts laikā, kad mājas iemītnieki guļ.
No 2017.gada
1.septembra objektā, kurā ir gāzes aparāts, kura jauda ir lielāka
par 50kW, vai tas atrodas pagrabā vai cokolstāvā, jāuzstāda par
gāzes noplūdi signalizējošs detektors. Savukārt, no 2020.gada
1.janvāra visas dzīvojamās ēkas un dzīvokļi ir jāaprīko ar
ugunsgrēka autonomiem detektoriem.
VUGD aicina neatlikt rūpes par savu
drošību uz nākamo apkures sezonu un iztīrīt skursteni, kā arī
paaicināt sertificētu speciālistu pārbaudīt apkures ierīču un
iekārtu tehnisko stāvokli.
