Par 2018.gada dzīvnieku Latvijas Dabas muzeja organizētajā
iedzīvotāju balsojumā atzīta parastā vāvere, preses konferencē sacīja
muzeja zooloģe Una Bērziņa
Muzejs akcijas laikā saņēma kopskaitā 2694 derīgus balsojumus.
Visvairāk, jeb 694 cilvēki balsojuši par parasto vāveri, otrajā vietā
atstājot brūnkrūtaino ezi.
Valsts mežzinātnes institūta “Silava” pētnieks Jānis Ozoliņš,
raksturojot šo sugu, skaidroja, ka vāveres aste kalpo ne tikai kā
līdzsvara noturēšanas rīks, bet gan arī kā komunikācijas un
termoregulācijas rīks. Ziemā vāveres kažoks ir pelēcēigāks, neatkarīgi
no sniega daudzuma, taču pavasarī atkal kļūst rūsgans.
Vēsturiski, vāvere ir samērā iecienīts kažokzvērs. Līdz 2003.gadam
bija medījamo dzīvnieku sarakstā, no kuras izkļuva, pateicoties mednieku
mazajai interesei.
Vāveres uzturā lieto dažādu koku un augļu sēklas, pumpurus, koku
mizas, sēnes, bezmugurkaulniekus, čiekurus, kā arī putnu olas un
mazuļus.
Ozoliņš norādīja, ka par lielāko vāveres ienaidnieku Latvijā
uzskatāma cauna. Tāpat starp zoologiem valda uzskats, ka vāveres
nesadzīvo ar vārnām. Ar to arī var skaidrot samazināto vāveru skaitu
apdzīvotās vietās.
Labos barošanās apstākļos, vāveres gada laikā var radīt vairāk nekā
desmit pēcnācējus, savukārt aptuvenais šī dzīvnieka mūža ilgums ir
desmit gadi. Spēcīgākie šīs sugas pārstāvji spēj izdzīvot arī aptuveni
15 gadus.
Kā ziņots, Dabas muzejs 2018.gada dzīvnieka titulam izvirzīja alni,
rudo lapsu, rudo vāveri, pelēko zaķi, sermuli un brūnkrūtaino ezi.
Gada dzīvnieka akcijas mērķis ir pievērst uzmanību Latvijā
sastopamajiem dzīvniekiem un piedāvāt sabiedrībai iespēju uzzināt vairāk
par kādu konkrētu sugu. Muzeja pārstāvji skaidroja, ka sākotnēji
nominācijai tika izvirzītas tikai apdraudētas dzīvnieku sugas, taču
pēdējos gados citu savvaļas dzīvnieku sugām aktuālu notikumu dēļ vai
apmeklētāju intereses dēļ pieļauti arī izņēmumi.
Kopš akcijas pirmsākumiem 2000.gadā tituls piešķirts cūkdelfīnam,
lidvāverei, brūnajam lācim, ūdram, smilšu krupim, pelēkajam vilkam, meža
cūkai, āpsim, zutim un citiem.
