Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas
sēde vakar izgaismojās daudz nepilnību tālvadības lidaparātu jeb dronu
lietošanas regulējumā.
Civilās aviācijas aģentūras (CAA) direktors Māris Gorodcovs norādīja,
ka Eiropas Savienības līmenī patlaban notiek darbs pie dronu
izmantošanas regulējuma, kuru varētu pieņemt nākamā gada pirmajā
ceturksnī. Tas gan nebūšot visaptverošs regulējums, tāds plānots līdz
2020.gadam. Viena no prasībām varētu būt dronu ar svaru virs 900 gramiem
aprīkot ar SIM karti, lai attālināti varētu pārņemt tā vadību.
Vienlaikus līdz gada beigām plānots pilnveidot regulējumu nacionālā līmenī, pie kuru patlaban strādā darba grupa.
Gorodcovs klāstīja, ka dronu izmantošanas aspekti pēdējā laikā
kļuvuši aktuālāki, tāpēc šogad īstenota informatīvā kampaņa, izdodot
bukletus, reklāmas rullīšus, kā arī stāstot par droniem skolās.
Par dažādiem pārkāpumiem arī bijušas sešas administratīvās lietas,
taču sodi tajās vēl nav piemēroti. Divas lietas izbeigtas, savukārt
četras vēl turpinās, tostarp gan par drona palaišanu virs Aizsardzības
ministrijas, gan saistībā ar drona nokrišanu netālu no skolēniem Rīgas
Pļavnieku pamatskolas 1.septembra pasākumā.
Savukārt saistībā ar ugunsgrēka filmēšanu Jūrmalas atkritumu
šķirošanas stacijā, kad drons bija pacēlies virs Nacionālo bruņoto spēku
helikoptera, visticamāk, gaidāma tiesvedību ar kādu privātpersonu.
Pēc Gorodcova teiktā, darba grupā regulējuma pilnveidei tostarp tiek
spriests par sodu sistēmu saistībā ar dronu lietošanas pārkāpumiem –
kādiem tiem jābūt un kura iestāde būtu atbildīga par to piemērošanu.
Patlaban attiecībā uz šiem pārkāpumiem piemērojami sodi, kuri
attiecināmi uz “lielo aviāciju”, kas nav adekvāti.
Vienlaikus CAA vadītājs pastāstīja, ka visām iesaistītajām pusēm
nodota informācija par dronu pretdarbības iekārtām, kas pārtver
lidaparāta vadību vai traucē lidojumu, piemēram, tīkls, ko var uzšaut
virsū dronam. Par šiem risinājumiem arī plānota konference.
Valsts policija sēdē informēja, ka arvien biežāk saņem informāciju
par dronu lidojumiem un policija to pārbauda. Likumsargu ieskatā tā
kalpo par riska informāciju, jo nav izslēgts, ka Zemgales pierobežā ar
dronu palīdzību varētu notikt traktoru zādzības. Šādas situācijas
konstatētas Lietuvā.
Tiesa gan, ne visām Valsts policijas ekipāžām, kuras reaģē uz
izsaukumu, ir pieejamas mērierīces, kas var noteikt dronu attālumu no
specifiskiem infrastruktūras objektiem, lai pēcāk šo informāciju nodotu
CAA administratīvās atbildības vērtēšanai.
Valsts robežsardze sēdē ziņoja, ka uz valsts austrumu robežas ir
noteikta aizliegumu zona, kurā šādi lidojumi liegti. Bijuši vairāki
legāli lidojumi, kas saistīti ar zemes mērīšanu, taču bijuši arī
gadījumi, kad robežas otrā pusē redzēti droni. Vienīgais, ko šajā
gadījumā var darīt robežsargi, ir fiksēt situāciju – ieroču un citu
tehnisko līdzekļu lietošana robežas tuvumā ir ierobežota.
Drošības policija informēja, ka tās interešu lokā ir gadījumi, kas
attiecas uz dronu lietošanu kritiskās infrastruktūras pieguļošajā
teritorijā. Iestāde cenšas sekot līdz personām, kas šādus lidaparātus
palaidušas, taču nav informācijas, ka droni būtu izmantoti ar mērķi
veikt izlūkošanas darbus vai atstāt kādu priekšmetu teritorijā.
Pretējā situācijā ir Ieslodzījumu vietu pārvalde (IVP). Noziedzīgās
pasaules pārstāvji veic izlūkošanas darbus cietumos ar dronu palīdzību,
kā arī atstāj priekšmetus. Visbiežāk tas notiek Rīgas centrālcietumā, un
bijuši arī veiksmīgi gadījumi – atstāti mobilie telefoni, SIM kartes,
kā arī narkotiskās vielas.
Pēc IVP ziņotā, iestādes rīcībā nav līdzekļu dronu pārtveršanai. Pērn
veikta tirgus izpēte un apzinātas nepieciešamās iekārtas, lai nosegtu
un aizsargātu teritoriju pret droniem. Tam būtu nepieciešamai 7,5
miljoni eiro.
Savukārt Aizsardzības ministrija informēja, ka bijuši 30 gadījumu,
kad lidojuši droni virs tās pārraudzībā esošajām teritorijām. Tiesa gan,
no normatīvā viedokļa attiecībā uz Aizsardzības ministrijas struktūrām
ir pietiekams regulējums, kas ļauj pretdarboties droniem un notriekt
tos. Tiesa gan, arī tam būtu nepieciešamas papildu iekārtas.
Drošības struktūru pārstāvji komisijas sēdē informēja, ka finansējuma
nepieciešamība dronu pretdarbības iekārtu iegādei aktualizēta pie
attiecīgajām ministrijām.
Neapmierināta ar normatīvo regulējumu ir Latvijas Banka. Lidot ar
dronu virs centrālās bankas kritiskās informācijas objektiem ir
aizliegts, taču attiecībā uz noziedzīgās pasaules pārstāvju aktivitātēm
sankcijas ir neefektīvas, piemēram, ja droni filmē, kad automašīnas
pārvietojas caur naudas glabātuves vārtiem.
Latvijas Bankas ieskatā tās atbildīgajām struktūrām būtu jādod
tiesības notriekt dronus attiecīgajā teritorijā, izmantojot
speclīdzekļus vai neletālus šaujamieročus. Tāpat centrālā banka uzskata,
šādā situācijā būtu jāparedz atbrīvojums no civiltiesiskās atbildības
pret lidaparātam nodarītu bojājumu.
Savukārt Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācija informēja, ka
tehnoloģijas jau patlaban sasniegušas attīstības līmeni, kas ļauj
pašreizējos noteikumus neievērot. Tāpat joprojām ir nepilnības
regulējumā, piemēram, Aizsargjoslu likums neļauj lidot virs pazemes
kabeļiem, taču dronu vadītāji nemaz nezina, kur tie atrodas.
Organizācijas ieskatā būtu jāievieš ātrāka un skaidrāka saskaņošanas
procedūru dronu lidojumiem oficiālos nolūkos, lidojumu elektroniska
reģistrācija, kā arī atļaujas dronu lietošanai, kas sniegtu iespējas to
darīt ilgāku laiku.
Vairāki deputāti sēdē dronu pilotēšanu salīdzināja ar automašīnas vadīšanu, kas iespējama, izejot noteiktas pārbaudes.
CAA vadītājs Gorodcovs pieļāva, ka jaunajā nacionālajā regulējumā
varētu tikt iestrādāta prasība pēc zināšanu un prasmju pārbaudes.
Vienlaikus viņš pauda, ka nepieciešami skaidri risinājumi, kā
atbildīgas iestādes dronus var pārtvert, ne tikai “kratīt ar pirktu”,
tostarp ņemot vērā, ka nākamgad gaidāmi dziesmu un deju svētki, kas no
dronu izmantošanas viedokļa ir augsta riska pasākums.
Deputāti un iestādēs šodien sēdē vienojās sadarboties regulējuma
pilnveidē. Tāpat Saeimas komisijas atbalstu guva opozīcijas deputāta
Jāņa Ādamsona (S) priekšlikums aicināt valdību līdz nākamā gada 1.martam
izstrādāt speciālu likumu, kas regulētu dronu izmantošanu.
