Dzīvokļa īpašnieka statusa vietā
īres tiesības, dažādi liegumi un apgrūtinājumi uz tikko
iegādāto zemes gabalu, īrnieki, kas, kā izrādās, nāk mantojumā
kopā ar īpašumu – ir tikai daži no pārsteigumiem, ar kuriem
cilvēki mēdz saskarties, noslēdzoties īpašuma iegādes procesam,
tā liecina zvērinātu notāru pieredze Latvijā.
Latvijas Zvērinātu notāru padomes
(LZNP) veiktā aptauja liecina, ka iedzīvotājiem Latvijā trūkst
ne tikai zināšanu juridiskajos jautājumos, bet arī izpratnes, kad
jālūdz palīdzība nozares profesionāļiem. Visbiežāk pieļautās
kļūdas ir paļaušanās uz internetā lejupielādētiem līgumu
paraugiem, kas nav pielāgoti konkrētai situācijai, kā arī
balstīšanās uz draugu vai radu pieredzi.
“Vēlme ietaupīt uz profesionāļu
konsultāciju rēķina droši vien ir cilvēciski saprotama
motivācija. Arī zināšanu un izpratnes trūkumu par juridiskiem
jautājumiem cilvēkiem, kuri ar tiem ikdienā nemēdz saskarties,
nepārmetīsi. Taču bieži vien darījumā ar nekustamo īpašumu
iesaistītie pat neiepazīstas ar līguma saturu un necenšas
noskaidrot sev nesaprotamu terminu būtību, bet tas ir
vissvarīgākais, lai pasargātu sevi, savas tiesības un nepieļautu
liktenīgas kļūdas juridisku dokumentu sagatavošanā, “Likumam
un Taisnībai” skaidro Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja
Sandra Stīpniece.
Katrai situācijai savs līgums
Internetā pieejamie līgumi, kā
novērojuši notāri, darījumu noslēgšanā tiek izmantoti itin
bieži, taču, kā uzsver Sandra Stīpniece, ja kas der visam, tas
neder nekam: “Nereti šādu līgumu sagatavju saturs vispār
neatbilst tam, par ko puses vienojušās – piemēram, darījumam ar
zemi un mežu tiek aizpildīts internetā lejupielādēts dzīvokļa
pirkuma līgums. Tāpat netiek atrunāti būtiski līguma noteikumi,
kļūdaini norādīts pats darījuma objekts, nav norādīta norēķinu
kārtība, kā arī konkrēti pienākumi, kurus puses patiesībā
uzņēmušās.”
Notāri novērojuši, ka standarta
līgumi kā biežākais klupšanas akmens ir tieši jaunāka
gadagājuma cilvēkiem. Ja vecākā paaudze pret juridiskiem
jautājumiem izturas ar lielāku atbildību, rūpīgi pārdomā visus
aspektus, iztaujā un uztic notāram sagatavot darījumu, tad vidējās
un jaunākās paaudzes cilvēki ir paviršāki vai pašpārliecinātāki.
“Viņi nevēlas uzklausīt padomus un uzskata, ka internetā
lejupielādēts līguma paraugs ir gana uzticams garants viņu
tiesiskajai drošībai. Tomēr prakse rāda, ka šādai
pašpārliecinātībai bieži vien nav pamata,” norāda LZNP
priekšsēdētāja.
Skaidrība par terminiem līgumā
62,9% Latvijas iedzīvotāju atzīst,
ka mēdz līgumus parakstīt, tos iepriekš neizlasot. Tādējādi
cilvēks pakļauj sevi ne tikai krāpniecības riskam, bet arī
labprātīgi uzņemas saistības, kuras patiesībā, iespējams,
nemaz negrib vai nespēj izpildīt. “Iedzīvotāji nevēlas, nespēj
un neuzskata par nepieciešamu rūpīgi iepazīties ar tekstu un
izprast dokumenta saturu. Dažādu darījumu dokumentu lasītprasme
ir vāja arī juridiski izglītotiem cilvēkiem, kuri paļaujas uz
dokumentu izstrādātāju profesionalitāti un izvēlas
neiedziļināties apjomīgajā juridiskajā tekstā. Reizēm,
pārlasot līguma projektu, pat netiek pamanītas nepilnības pašas
personas datos, konta numurā, procentu aprēķinā, darījuma
norises kārtībā un citā būtiskā informācijā,” stāsta
Sandra Stīpniece.
Taču ar
dokumentu izlasīšanu un savu datu pārbaudīšanu vien arī nav
gana – nepieciešams iedziļināties tekstā, izprast terminus,
līguma nosacījumus. “Juridiskā valoda ir specifiska un satur
sarežģītus terminus, tāpēc profesionāļa iesaiste, kas palīdz
atklāt ne tikai dokumenta trūkumus, bet novērst arī iespējamos
darījuma zemūdens akmeņus, ir īpaši būtiska. Tā, piemēram,
juridiskos dokumentos bieži tiek jaukta kustamā manta ar nekustamo,
rokasnauda ar avansa iemaksu, parastā lietojuma tiesība un dzīvokļa
tiesība, kā arī citi termini,” atklāj zvērināta notāre.
Tādi pārsteigumi kā “kaķis
maisā”
Nepienācīga attieksme pret darījuma
juridisko pusi var novest, piemēram, pie tā, ka nopirkts patiesībā
tiek nevis dzīvoklis, bet īres tiesības uz to. Par dažādiem
liegumiem un apgrūtinājumiem tikko iegādātajam zemes gabalam
jaunie īpašnieki uzzina tikai tad, kad darījums jau ir noticis.
Mēdz gadīties, ka “mantojumā”, kopā ar nule iegādāto
dzīvokli, nāk arī īrnieki, ar kuriem telpu īres līgums ir spēkā
vēl vairākus gadus, un jaunajam īpašniekam tas jārespektē.
“Cilvēkam, kurš izlemj pats kārtot darījumu ar nekustamo
īpašumu, ir jābūt ļoti erudītam ne tikai juridiskos jautājumos,
bet arī jāpārzina, kādos reģistros un institūcijās jāvēršas,
lai pārbaudītu visu iespējamo informāciju par zemi, dzīvokli vai
māju, ko iecerēts iegādāties – tieši šajos datos var
atklāties visneiedomājamākie pārsteigumi kā melns kaķis maisā,”
norāda Sandra Stīpniece. Viņa atgādina, ka “darījuma
sagatavošanu vērts uzticēt notāram, kurš ne tikai sagatavos
līgumu, iegūstot informāciju no vairāk kā 30 reģistriem, bet
arī izskaidros pusēm visus ar darījumu saistītos aspektus, viņu
tiesības un pienākumus. Pēc darījuma pabeigšanas notārs
elektroniski iesniegs dokumentus īpašuma tiesību reģistrācijai
zemesgrāmatā, kā arī sekos līdzi īpašuma tiesību
nostiprināšanas procesam. Uzticot darījumu notāram, personai
pašai tam jāvelta vien tik daudz laika, lai vienreiz ierastos
notāra birojā parakstīt līgumu. Tas ir gan droši, gan ērti.
Pirms parakstīt līgumu, zvērināta
notāre Sandra Stīpniece iesaka:
-
Konsultēties ar
profesionāliem juristiem, piemēram, vēršoties pie notāra; -
Rūpīgi izlasiīt jebkuru
dokumentu, kas attiecas uz darījumu; -
Nekautrēties uzdot jautājumus
un nepaļauties vienīgi uz cilvēku godaprātu; -
Rakstiski fiksēt visu, par ko
puses ir vienojušās; -
Neizmantot internetā
pieejamos līguma paraugus, nepielāgojot tos konkrētajai
situācijai; -
Paredzēt tiesības vienpusēji
atkāpties no līguma, ja neiestājas plānotās sekas vai
rezultāts; -
Norēķiniem izmantot
bezskaidru naudu. Ieteicams izmantot notāra glabājuma kontu; -
Klausīt intuīcijai un
neiesaistīties darījumā, kurā kaut nianse nav skaidra un
saprotama; -
Pārbaudīt līgumā ietverto
informāciju – personas datus, īpašumu adreses, kadastra numuru
u.c.; -
Pārbaudīt informāciju
atbilstošos reģistros – piemēram, salīdzināt Valsts zemes
dienesta datus ar informāciju zemesgrāmatā; -
Izvērtēt notariāla akta
priekšrocības un drošību iepretī privāti gatavotam līgumam; -
Nekad nebalstīties uz kaimiņu
vai paziņu pieredzi – katrs darījums ir unikāls; -
Neparakstīt līgumu, ja kāds
no terminiem vai nosacījumiem nav saprotams un netiek izskaidrots.
