Veclaicenes pagasta sabiedriskā organizācija “Avotiņš” iesaistījusies projektā “Heifer”, saņemot teles un aitas. Tās bez atlīdzības nodod ģimenēm, kuras vēlas attīstīt ražošanu un ir gatavas tikpat ataudzētus mājdzīvniekus nodot citiem.
Veclaicenes pagasta sabiedriskā organizācija “Avotiņš” iesaistījusies projektā “Heifer”, saņemot teles un aitas. Tās bez atlīdzības nodod ģimenēm, kuras vēlas attīstīt ražošanu un ir gatavas tikpat ataudzētus mājdzīvniekus nodot citiem.
Ieceres iniciatore ir zemnieku saimniecības “Mauriņi” īpašniece Gunita Virka. Viņa skaidro, ka šis projekts notiek visā pasaulē. “Projekta būtība ir palīdzēt tiem, kuriem saviem spēkiem nav iespēju attīstīt lauksaimniecisko ražošanu. Ziedotāji ir turīgi cilvēki no ASV. Viņi finansē lopu iegādi. Tos nodod mazturīgām ģimenēm audzēšanai. Kad tie atnesas, teles vai aitas jādod tālāk citai ģimenei. Svarīgi ir arī tas, ka cilvēki tā kooperējas un ir gatavi dalīties,” stāsta G.Virka. “Mauriņos” ir atvestas piecas “Simental” šķirnes teles, kas šobrīd ir vienīgās rajonā. Citā saimniecībā ir “Šarolē” gaļas lopi, kā arī vairākās saimniecībās – aitas. “”Simental” lopus atveda no Vācijas, bet pagaidām nezinu, kam tie būs jādod tālāk. Projekts turpinās piecus gadus, bet ataudzētos lopus nodot var ātrāk,” norāda zemniece.
“Aitas atveda rudenī, pa desmit aitām sešām saimniecībām. Auns ir viens trim saimniecībām. Tas nozīmē, ka ir viegli tikt pie lopiem, nav vajadzīga nauda, lai palielinātu ganāmpulku,” spriež Ligita Prangele. Viņai jau bija kazas, bet pēc bērniņa piedzimšanas radušies apstākļi, kas apgrūtina kazu siera gatavošanu un pārdošanu. Aitas nav jāslauc, tāpēc nolēma audzēt tās. “Aitas ir arī Gunitai, ar viņu ir viegli sadarboties. Iespējams, varēsim kooperēties vilnas izstrādājumu gatavošanā vai arī pārdot viņai vilnu. Turklāt aitas var pārdot arī gaļai, bet kazas gaļu – ne,” skaidro L.Prangele. Pieprasīts ir kazas piens un siers, to gatavot atsāks pavasarī. Pašlaik “Muceniekos” ir 28 kazas, bet, protams, dzims kazlēni un palielināsies arī to ganāmpulks.
Zemnieki ir ieinteresēti iesaistīties projektā arī tāpēc, ka tiek apmaksātas mācības un pieredzes ekskursijas. Diemžēl mācībās radies pārtraukums. Kopīgi tiks domāts, kā pārdot aitas vilnu, gaļu un gūt peļņu. “Šī programma darbojas jau daudzus gadus. Plaši tā tiek izmantota Lietuvā, Igaunijā, tagad arī Latvijā. Pirmais tajā iesaistījās Valkas rajona Bilskas pagasta zemnieks. Mēs šo ziņu uzzinājām no Zaubes kooperatīva valdes priekšsēdētājas Aelitas Runces, kura ir otra projekta dalībniece mūsu valstī,” atklāj G.Virka. Viņa secina, ka Veclaicenē ir kalnains reljefs, kas ir līdzīgs Zaubes apkārtnei. Tādā apvidū ir grūti attīstīt augkopību vai intensīvu lopkopību. Tiesa, sākumā projektā gribēja iesaistīties vairāk veclaiceniešu, bet pēc tam pārdomāja. Ja kādu tas ir ieinteresējis, projekta dalībnieki ir gatavi dalīties ar informāciju un palīdzēt. Aitas varētu ņemt vēl divas saimniecības, bet pagaidām nav gribētāju.
Programmā iesaistās nevis saimniecība, bet sabiedriska organizācija. Veclaicenē tā ir biedrība “Avotiņš”. Pamatskolas ēkā tiek veidota telpa sabiedriskajai organizācijai. Tajā varēs organizēt projekta mācības, pasākumus, kā arī darināt amatniecības izstrādājumus no aitas vilnas. “Heifer” pieredze liecina, ka apstiprinās atziņa – ne vienmēr nauda dara cilvēkus laimīgus. “Lielāka nozīme ir nevis dzīvniekam, ko saimniecības varēja saņemt, bet iespējai un interesei sanākt kopā un atrisināt kādus jautājumus, iegūt informāciju,” uzskata G.Virka.
