Beidzot laiks kļuvis siltāks, tāpēc veras ziedi un sārtojas ogas. Daudzi augi noder slimību ārstēšanai vai profilaksei.
Beidzot laiks kļuvis siltāks, tāpēc veras ziedi un sārtojas ogas. Daudzi augi noder slimību ārstēšanai vai profilaksei. Turklāt ziedi un augļi parasti ir tās augu daļas, kur koncentrēts vairāk fizioloģiski aktīvo vielu. Tās iedarbojas uz cilvēka organismu vai slimību ierosinātājiem.
Avenes
Mežu izcirtumos un krūmājos gatavojas avenes. Tā kā ogas ir ļoti sulīgas, tās jāvāc lēzenos grozos vai arī starp aveņu slāņiem jāliek augu zari. Tad ogas nesaspiedīsies un neiztecēs sula.
Pēc tam avenes jāžāvē siltā, saulainā vietā, izberot vienu vai divu centimetru biezā slānī uz sieta, papīra vai audekla. Kad ogas vairākas dienas apvītinātas saulē, tās turpina žāvēt krāsnī, uz krāsns vai speciālā augļu kaltē.
Meža aveņu augļus tēju un uzlējumu veidā izmanto saaukstēšanās slimību, gripas un angīnas ārstēšanai kā sviedrējošu līdzekli. Tautas medicīnā izmanto arī aveņu lapas, lakstus kā savelkošu līdzekli caurejas, klepus ārstēšanai un asiņošanas apturēšanai. Aveņu ziedu novārījumu lieto acu iekaisuma ārstēšanai un sejas mazgāšanai pret pinnēm.
Sarkanais pļavas āboliņš
zied no jūnija līdz septembrim. Ievāc ziedus (galviņas) un žāvē nojumēs vai bēniņos. Tos nedrīkst pāržāvēt. Jāskatās, lai ziedu vainaga krāsa būtu brūngansārta, bet kausa – dzeltenīgi zaļgana vai brūngana, lapas – zaļas. To smarža ir medaina, garša – saldena.
Tautas medicīnā pļavas āboliņa ziedkopas lieto novārījumā kā atkrēpošanas līdzekli hroniska klepus, bronhiālās astmas, drudža, saaukstēšanās slimību ārstēšanai un arī kā diurētisku un antiseptisku līdzekli. Novārījumu gatavo, aplejot četras ēdamkarotes āboliņa galviņu ar glāzi verdoša ūdens. Ziedkopas ietilpst arī krūšu un kuņģa tēju sastāvā. Ārīgi āboliņu lieto kā mīkstinošu apliekamo augoņu un apdegumu ārstēšanā. To izmanto arī aromātiskām vannām.
