Kad gājām ar dēlu pie ausu daktera, puika, kā jau ieradis, nolaida ar roku gar degunu, puņķu plūdus šņaucot uz iekšu. “Re, malacis! Zina, kā tas pareizi jādara!” dakteris, labsirdīgi smaidīdams, uzslavēja.
Kad gājām ar dēlu pie ausu daktera, puika, kā jau ieradis, nolaida ar roku gar degunu, puņķu plūdus šņaucot uz iekšu. “Re, malacis! Zina, kā tas pareizi jādara!” dakteris, labsirdīgi smaidīdams, uzslavēja. Toreiz vēl nodomāju, ka ārsts vienkārši labi saprotas ar bērniem. Izrādās, šāda – pareiza – šņaukšana ir labākā profilakse vidusauss iekaisumam.
Atrast īsto iemeslu
Auss sāpes rodas un var dzīt cilvēku izmisumā dažādi: ja mazam bērnam nāk zobi, nīd viņš pats un mokās vecāki; ja iesnas galvu jau ir pārvērtušas par spaini, sāpes ausī ir kā ciešanu vainags un kronis visam. Ausīs var atstaroties zobu sāpes, vainīga var būt arī osteohondroze vai kāda galvas asinsvadu saslimšana. Savukārt pārcentīga ausu tīrīšana ar mērķi labāk dzirdēt var beigties ar sēra korķi un kurlumu. Mērfija likums!
“Ja tiešām ir vidusauss iekaisums, sāpes ir neciešamas, un pats saviem spēkiem cilvēks galā netiks. Nereti tas saistās ar vemšanu, augstu temperatūru. Jāmeklē ārsts,” cerības uz pašdarbību kliedē ausu, kakla, deguna ārste Ingrīda Gardovska. Ja ausis smeldz bieži, jākonsultējas ar ģimenes ārstu un jāvienojas par speciālista plānveida apmeklējumu.
Nepieļaut sāpju “fantomu”
Lai atvieglotu stāvokli, noderēs “Otipax” pilieni, kas kalpo kā vietējs pretsāpju līdzeklis un kuriem vajadzētu būt mājas aptieciņā. Galvenais – pilieniem jābūt siltiem – ne aukstiem un ne karstiem. Visu pudelīti var paturēt karstā ūdenī un, pirms pilināt ausī, “kontrolpilienu” veikt uz delnas virspuses. Papildus var dot arī kādu pretsāpju tableti, piemēram, paracetamolu. Ja mājās ir mazs bērns, noteikti aptieciņā jābūt paracetamola svecītēm, ko var izmantot gadījumos, ja ir vemšana vai arī sāpju dēļ bērns nevar neko norīt. Ilgstoši pieciešot sāpes, var veidoties “fantoms” – viltus sāpju sajūta, kas pavada vēl arī pēc izārstēšanās.
Biju vannā, iegāja ausī ūdens, auss aizkrita, neko nedzirdu. Klasisks sēra korķa pastāsts!
Kad no līdzpārdzīvojuma ausis sāk sāpēt arī mammai, vairāk līdzēs kāds baldriāns, nevis ausu pilieni. Turklāt jāpatur prātā, ka ātrāka iedarbība ir baldriāna tinktūrai, nevis tabletēm. Ja bērnam lielās sāpes pēkšņi pāriet, viņš paliek mierīgāks, jāpalūko, vai ausī nav parādījies šķidrums – iespējams, plīsusi bungādiņa.
Šaurībā un draudzībā
Auss sāpes var pavadīt jebkuras iesnas, jo galvā viss turpat vien atrodas. Ja tomēr nevar tikt vaļā no ieraduma šņaukt uz āru, viena nāss viegli jāaizspiež un jāšņauc otra pēc iespējas mierīgi. Nekādā ziņā nevajadzētu piekopt tradicionālo “pūt, bērniņ, kārtīgi”, jo tieši mazuļiem “pūšana” var beigties visbēdīgāk – šķidrums no rīkles vai deguna daļas tiks iedzīts vidusauss dobumā. Lai labāk šņauc uz iekšu. Jebkurš infekcijas perēklis organismā var veicināt vidusauss iekaisumu – tas nereti ir arī gripas pavadonis.
Lai mazinātu spiedienu un līdz ar to sāpes ausī, var lietot deguna pilienus, kas samazinās tūsku deguna daļā. Pašārstēšanās gan nedrīkstētu ilgt vairāk par nedēļu. Jūras ūdens, viegls sālsūdens, vāja kumelīšu tēja vairāk tomēr domāti higiēnai, ne ārstēšanai.
Gan deguna, gan kakla un ausu veselības stiprināšanā liela nozīme ir kaļķim – ziemā vērtīgi būtu lietot uztura bagātinātājus, kas kaļķi piedāvā kopā ar D3 vitamīnu.
Ar elkoni ausī
Ārsti joko, ka ausis katrs pats drīkst tīrīt tikai tiktāl, cik var ar elkoni aizsniegt. Bet pieļaujams ir arī paša pirksts – cik tālu ārējās auss ejas diametrs laiž, tik arī jāpietiek.
Izdomas bagātais “homo sapiens” pamanās ausīs bakstīt gan ar matadatām un tamboradatām, gan ar zīmuļiem un skrūvgriežiem. Bojāta ārējās auss eja var iekaist, veidoties sastrutojumi, nemaz jau nerunājot par to, ka var tikt traumēta bungādiņa. Sāpes var sagādāt arī augoņi – auss ejā ir matu maisiņi, tauku dziedzeri. Bakstot arvien dziļāk, tiek dzīts un veidots sēra korķis. Auss ejai nav jābūt perfekti tīrai, sēram kā dabiskam aizsarglīdzeklim ir jābūt. Sērs ieeļļo auss eju, lai tā nav pārāk sausa.
Sēra korķi sevi piesaka pamazām – pasliktinās dzirde, līdz auss “aizkrīt”. Sāpes šajā gadījumā nav izteiktas, vairāk raižu sagādā diskomforts. Individuālu īpatnību dēļ citiem korķi var veidoties biežāk. Sēra korķa miekšķēšanai un šķīdināšanai tad var lietot pilienus “Cerustop”, kas aptiekā nopērkami bez receptes. Tos var izmantot, ja ir vesela bungādiņa.
***
uzziņai
Sāpošu ausi nedrīkst sildīt, jo, iespējams, tur ir strutains iekaisums. Aizliegtas ir mitras kompreses. Var ielikt sausu vates gabaliņu, bet ne pārāk dziļi.
Nevajag pārsutināt bērnus, tuntuļojot un ģērbjot nepiemēroti gaisa temperatūrai un kustīgumam. Ja ausis un galva visu laiku ir sasvīdusi, pārkarsusi, vieglāk ir saaukstēties – pietiks ar nejaušu vēja pūsmu vai vēsākām telpām.
Ausis visbiežāk sāp naktīs – pēc ārstu, poliklīniku un aptieku darba laika beigām.
***
tautas ticējumi
Ja labā auss zvana, tad vīra radi piemin, ja kreisā – sievas radi.
Ja kāda auss džinkst, tad mudīgi jāsaka otram, lai uzmin, pie kam vajag ko iedomāties.
Ja otrs uzmin, tad piepildīsies, ja neuzmin, tad nepiepildīsies.
Ja auss niez, gaidāms vējš un atkusnis, ja piere – kauns.
Kad cilvēkam ausi dur vai auss sāp, tad vajag iebāzt ausī melnas aitas vai suņa vilnas kušķīti.
