Aprīlis šogad ir pavisam citādāks mēnesis nekā citus gadus. Aprīlis jau tā atšķiras no citiem gada mēnešiem, jo to mēdz dēvēt par joku mēnesi, bet šogad tam var piedēvēt vēl vienu apzīmējumu – solījumu laiks. Solījumi un joki reizēm tīri labi iet roku rokā. Solījums var būt gluži kā joks, kuram izskanot var pateikt “april, april”. Lasot priekšvēlēšanu programmas pašvaldību vēlēšanām, sajutos tieši tā. Viss tik medains un salds, rožains un skaists – nu īsta leiputrija. Būt solījumu sapņu pasaulē ir skaisti, bet, līdzko attopies, ausis tā vien gaida izdzirdēt “april, april”.
Alūksnes novadā gandrīz visi politiskie spēki sola četras lietas: uzbūvēt mūsdienām atbilstošu sporta infrastruktūru, atbalstīt uzņēmējus un jaunu uzņēmumu radīšanu, saglabāt Alūksnes slimnīcu un sakārtot ceļus, pat noasfaltēt ceļus no Alūksnes līdz pagastu centriem. Kāds sola attīstīt makšķerēšanas tūrismu, cits – bezmaksas makšķerēšanas atļaujas visiem novada iedzīvotājiem. Sola bezmaksas sabiedrisko transportu ne tikai pensionāriem, bet visiem. Prieks klausīties, vai ne? Vēl kāds sola turpmāk izvērtēt finansiāli apjomīgu projektu un darījumu lietderīgumu un projektu lietderību, uz ko gribas jautāt – vai līdz šim tā nav darīts?
Daudz klusāki ir Apes novada kandidātu solījumi. Viņi vairāk sola esošo lietu saglabāšu, piemēram, lauku skolu, kultūras iestāžu, amatiermākslas kolektīvu. Sola palīdzēt ģimenēm ar bērniem, senioriem un nodrošināt visiem skolēniem brīvpusdienas. Taču neizpaliek arī bez skaļiem saukļiem – Latvijā audzētajām ogām un augļiem PVN likmi samazināt līdz 5 %, bet reinvestētās peļņas nodokli samazināt līdz 0 %, neapliekamā minimuma paaugstināšanu.
Kamēr deputātu kandidāti sola, tikmēr vēlētāji nemaz tik priecīgi noskaņoti nav. Viņi uz solījumiem lūkojas ar zināmu devu ironijas, sakot: “Solīja jau pagājušajā reizē, bet kur tad ir?” Cik man ir nācies dzirdēt, ļoti daudzi nemaz nezina, par ko atdot savu balsi. Kā tiks izdarīta izvēle? Droši vien pēdējā mirklī tābrīža sajūtās. Nešaubos, ka ir ļoti daudz cilvēku ar savu politisko pārliecību, skaidru domu, kurš deputāta kandidāts labāks, un tāpat arī nešaubos, ka tiks ievēlēts tā saucamais “pēdējā brīža izvēles” deputāts. Tikai mēs ar savu izvēli varam noteikti, kuri sēdēs deputātu krēslos. Ne vīrs vai sieva, ne radinieks vai kaimiņš, bet katrs mēs pats. Katram ir tiesības uz savu izvēli un viedokli.
