Aprīļa Apes novada domes sēdē, lemjot par papildu finansējumu projekta “Vidzeme iekļauj” jeb sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu infrastruktūras attīstības risinājumu īstenošanai, aktualizējās jautājums, vai dienas aprūpes centram izvēla piemērota vieta – Trapenes sākumskolas ēka. Deputātes un skolas direktora pienākumu izpildītājas Unas Reķes galvenās bažas – kā skolā nodrošinās izglītojamo drošību.
Drošību nespēs garantēt
“Izglītojamo drošība jānodrošina skolas darbiniekiem un direktoram. Esmu par to, ka šādam dienas centram ir jābūt novadā, bet esmu pret to, ka to veido skolā,” pauda U.Reķe. Tam piekrita arī deputāts Andris Rubins. “Cīnāmies par to, lai skolas teritorijā neatrastos svešas, nepiederošas personas, piemēram, dzērāji, bet tagad atveram durvis ne tam labākajam kontingentam,” norādīja A.Rubins. Sociālā dienesta vadītāja Maija Kārkliņa skaidroja, ka sociālā dienas centra apmeklētāji nav ne alkoholiķi, ne narkomāni, bet personas ar garīga rakstura traucējumiem. “Runājot par drošību, mēs neviens nevaram garantēt, ko kurš izdomās izdarīt. Arī tie, kuriem nav invaliditātes. Ja ārsts ir atzinis, ka viņš ir spējīgs dzīvot un būt sabiedrībā viens pats un nav jātur aiz slēgtām durvīm, tad tā arī ir. To garantē psihiatrs un ārsts. Šie cilvēki nevienam pāri nav nodarījuši,” mierināja M.Kārkliņa. U.Reķe arī neslēpa raizes, ka kāds bērns var šiem cilvēkiem pateikt kaut ko aizkarošu un nevar zināt, kāda būs tālākā šī cilvēka reakcija.
Iebildumi nāk par vēlu
Domes priekšsēdētājs Jānis Liberts skaidroja, ka dienas centram paredzēta atsevišķa ieeja, savukārt skolēni skolas ēkā ieies pa citu ieeju. Tas gan nenozīmē, ka dienas centra klienti būs slēgtā vidē un aiz slēgtām durvīm. “Par to, ka piedalīsimies projektā un dienas centru veidosim Trapenes skolas ēkā, lēmām jau 2016.gadā. Jā, tas bija iepriekšējā sasaukumā, taču arī šogad esam par projektu runājuši un lēmuši. Kādēļ iepriekš nebija iebildumu? Ja bija neskaidrības vai iebildumi, tad arī vajadzēja runāt. Varam mainīt dienas centra atrašanos no vienas ēkas puses uz otru – tas ir cits jautājums, bet, ja visos dokumentos un lēmumos ir rakstīts, ka dienas centrs atradīsies Trapenes skolā, pārcelt to uz citu vietu nav tik vienkārši. Tas kavēs projekta ieviešanu visā Vidzemē,” norādīja J.Liberts. Projekts jāīsteno līdz 2021.gadam. “Ja no projekta atsakāmies, tad par to ir jāziņo, un to vajadzētu darīt pēc iespējas ātrāk,” piebilda J.Liberts.
Kā izmantot lielo ēku?
J.Liberts arī norādīja, ka ir jādomā, kā skolas ēku pilnvērtīgi izmantot, jo skolēnu skaits arvien mazinās. “Ēka ir gana liela, skolēnu skaists sarūk, taču uzturēšanas izmaksas paliek nemainīgas vai pat pieaug. Ir jādomā, kā izmantot šīs lielās telpas. Tas, ka skola nav piepildīta, ir skaidrs visiem,” teica J.Liberts. U.Reķe neslēpa, ka pastāv iespēja skolēnu skaitam mazināties vēl vairāk tieši šāda centra izveidošanas skolā dēļ. “Būs vecāki, kuri, uzzinot par dienas centru cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, izvēlēsies bērnam citu skolu. Mēs esam dažādi, un cilvēku attieksme pret šādiem cilvēkiem ir dažāda, ne vienmēr pozitīva,” norādīja U.Reķe. J.Liberts gan atzina, ka šaubās, ka dienas centra esamība būs tas, kā dēļ likvidēsies skola, iemesli šādam iznākumam būtu citi.
Ja Apes novada dome izlems projektu tomēr neīstenot un nepiedalīties finansējuma apguvē, novadam būs jānodrošina cilvēkiem ar garīga rakstura problēmām iespēja doties uz dienas aprūpes centru citā novadā, piemēram, Alūksnē vai Smiltenē. Kā skaidro M.Kārkliņa, vienas dienas uzturēšanās izmaksas šādos centros nav lētas – deviņi, desmit eiro vienam cilvēkam. Apes novadā pakalpojums piešķirts jau četriem cilvēkiem, sešus cilvēkus vēl izvērtē, un speciālisti lems par pakalpojuma piešķiršanu. M.Kārkliņa pieļāva, ka Trapenē izveidoto dienas centru varētu izmantot citu novadu tuvējie pagasti.
Risinājums – pagasta
pārvaldes ēka
U.Reķe rosināja mainīt dienas centra adresi un veidot to Trapenes pagasta pārvaldes ēkā, jautājot, vai tas ļoti aizkavēs projekta īstenošanu. “Tas aizkavēs ļoti, jo jau tā projekts ir aizkavējies. Paši esam kļūdījušies, un mūsu kļūdas pēc jāliek zem sitiena viss projekts. Pašiem savas kļūdas jāmēģina labot. Esam muļķīgā situācijā. Trīs gadus esam tam piekrituši, bet neesam izvērtējuši,” norādīja domes jurists Guntārs Bērziņš. M.Kārkliņa teica, ka mēģinās sazināties ar projekta vadību un runāt par vietas maiņu, taču kā viens no kritērijiem šīs vietas izvēlē bija iespēja nodrošināt ēdināšanu un turpat pie skolas veidot dārzu, kur apgūt sēšanas, ravēšanas un dārzeņu novākšanas prasmes, kas nav iespējams, veidojot centru pagasta pārvaldē. “Jāizlemj, vai turpināt dalību projektā vai ne, un pēc tam jāmeklē risinājumi uz vietas. Kāda ir deinstitucionalizācijas pamatdoma? Projekta ideja ir atgriezt šo cilvēku sabiedrībā. Šobrīd mēs runājam pretēji,” norādīja G.Bērziņš.
Integrācijai ir jābūt
Deputāte Iluta Apine rosināja piesaistīt kompetentus speciālistus, kuri izvērtētu skolas telpu izkārtojumu. “Pirms bērnudārza renovācijas mēs nevarējām pat iedomāties, ka var izkārtot telpas arī citādāk, nekā tas ir izdarīts tagad. Cilvēks no malas visu saredzēja citādāk. Protams, tas nenozīmē, ka nav jādomā par skolēnu drošību. Garīgās attīstības traucējumi ir ļoti dažādi, taču mēs nezinām, kurā brīdī ar mums pašiem un mūsu psihi var kaut kas notikt. Nevaram šos cilvēkus izstumt no sabiedrības, jo mūsdienu sabiedrība iet uz integrāciju. Ir tikai jārod risinājumi, kas būtu pieņemami kā vienai, tā otrai pusei,” norādīja I.Apine. Deputāts Jānis Uskliņģis atzina, ka šis ir jautājums par finansējumu – ir iespēja apgūt lielu naudu un to vajadzētu darīt. I.Apine arī neslēpa bažas – ko ar skolas ēku darīs turpmāk, ja šo iespēju palaidīs garām un skolēnu skaits turpinās samazināties.
U.Reķe uz sēdi bija paņēmusi līdzi skolas plānu ar telpu izvietojumu. Ja skolotāju istabu un direktora kabinetu vēl varētu pārcelt uz citām telpām, lai arī tām būtu jāatrodas trešajā stāvā, tad sarežģītāk būtu ar arhīva telpu un vienīgo darbinieku tualeti. U.Reķe skaidroja, ka arhīvam vajadzīga ne pārāk apgaismota telpa, ja tā nav, tad jāiegādājas speciāli metāla skapji. Savukārt, atņemot darbinieku tualeti, vieta tai jārod citur. Jautājums arī par to, vai esošā šaurā darbinieku tualete būtu piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Būtu jāveic būtiski ieguldījumi. M.Kārkliņa skaidroja, ka darbu un izmaksu tāme vēl nav izveidota.
Cilvēki domas maina
“Domāju, ka deputāti, kuri bija arī iepriekšējā sasaukumā, atceras, ka pirmais balsojums par to, vai piedalīties šajā projektā, bija negatīvs – nepiedalāmies. Tikai vēlāk tomēr lēmām par dalību,” teica J.Liberts. Viņš arī atgādināja, ka sabiedrībai bija noraidoša attieksme arī pirms vairākiem gadiem, lemjot par sociālā aprūpes centra jeb pansionāta ierīkošanu bijušā bērnudārza telpās. “Kas no tā iedzīvotājiem ir mainījies? Tagad visi ir apmierināti un neko negatīvu tajā nesaskata. Visam ir labās un sliktās puses. Ja ēkā nebūtu izvietojuši pansionātu, visticamākais ēka būtu izdemolēta, tagad tā ir sakopta un darbojas. Tāpat arī jādomā, kā izmantot lielo skolas ēku,” norādīja J.Liberts.
Deputāti vienojās neatteikties no idejas veidot novadā dienas aprūpes centru, kam projekta ietvaros saņems 51 100 eiro, taču diskusija par atrašanās vietu vēl turpināsies. Deinstitucionalizācijas plāna mērķis ir rast optimālu risinājumu sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu attīstībai un izvietojumam Vidzemes reģiona pašvaldībās. Apes novadā rekomendētais pakalpojumu izvietojums un sasniedzamie rezultāti: izveidot Apes novadā dienas aprūpes centru personām ar garīga rakstura traucējumiem. Iznākuma rādītājs: jaunizveidotas normatīviem atbilstošas 9 vietas dienas aprūpes centra pakalpojumā pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.
Kas ir dienas aprūpes centrs?
Institūcija, kas dienas laikā nodrošina sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, sociālo prasmju attīstību, izglītošanu un brīvā laika pavadīšanas iespējas personām ar garīga rakstura traucējumiem, invalīdiem, bērniem no trūcīgām ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, kā arī personām, kuras sasniegušas vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju.
Avots: „likumi.lv”
Agita Bērziņa
