Nereti mainīgi aukstajā laikā neizdodas saglabāt savu veselību un piemetas tradicionālās saslimšanas iesnas vai pat klepus.
Nereti mainīgi aukstajā laikā neizdodas saglabāt savu veselību un piemetas tradicionālās saslimšanas iesnas vai pat klepus. Klepus ir gan aizsargreflekss, gan slimības pazīme, tomēr ir svarīgi to ārstēt jau sākotnējā stadijā.
Klepu parasti izraisa saaukstēšanās slimību vīrusi, bet to var izraisīt ziedputekšņi alerģiskiem cilvēkiem, piepūle un sirds mazspējas slimības. “Pašlaik aktuālākais ir vīrusu izraisītais klepus jeb augšējo elpošanas ceļu slimības,” stāsta ausu, kakla un deguna ārste Inga Žīgure. Ja klepus jūtams sākotnējā stadijā, ieteicams to sākt ārstēt mājas apstākļos. Labas ir visas zāļu tējas – liepziedu, gaiļbiksīšu, piparmētru, kumelīšu, mežrozīšu, māllēpju, kā arī labs līdzeklis ir medus, ķiploki, citrons, greipfrūts. Palīdz arī mikstūras, sīrupi, kas nopērkami aptiekās. Ārste norāda, ka pēc palīdzības pie mediķa vajadzētu vērsties pēc simptomātiskās ārstēšanas trešās vai ceturtās dienas, ja paliek sliktāk vai situācija nemainās.
Klepus mēdz būt divu veidu: sauss, kairinošs, kas attīstās slimības sākumā, bieži pastiprinās uz nakti; mitrs klepus ar krēpu veidošanos un izdalīšanās traucējumiem, kas liecina par slimības ilgāku gaitu. Sauss kairinošs klepus bez krēpām visbiežāk rodas slimības sākumā un rada palielinātu slodzi balss saitēm un kaklam, kas parasti ir iekaisis. Sauss klepus mēdz pastiprināties uz nakti, traucējot veselīgu miegu. Šī klepus ārstēšanas mērķis ir nobloķēt tā tālāko progresēšanu. Šajā gadījumā ir jālieto preparāti, kas nomāc klepus refleksu un tādējādi rada pretklepus efektu. Paralēli sausam klepum cilvēkam var būt arī kakla un rīkles iekaisums. Lai izvairītos no šīm komlikācijām, pēc iespējas ātrāk ir jāsāk lietot kakla sūkājamās tabletes un aerosoli. Var arī skalot kaklu ar kakla skalojamajiem līdzekļiem.
Saaukstēšanās klepus parasti pārejot divu trīs nedēļu laikā, ārstēts vai neārstēts. “Ja ne, jādomā par saslimšanu – jāpārstāj eksperimentēt ar tautas līdzekļiem un jākonsultējas ar ģimenes ārstu, kurš veiks nepieciešamos izmeklējumus,” uzsver ārste. Noteikti tas jādara, ja klepojot trūkst elpas, ir apgrūtināta vai gārdzoša elpošana, klepojot gļotas ir zaļgani dzeltenā krāsā vai tajās sāk parādīties asins dzīsliņas. Ārstam vajadzētu pateikt arī, ja ir pastiprināta svīšana naktīs un straujas svara izmaiņas. Klepus var būt arī sirds vai nervu saslimšanas gadījumā. “Pieaugušam cilvēkam klepus nav bīstams dzīvībai, bet mazam bērnam gan. Uzmanīgiem jābūt, ja zīdainim ir laringīts jeb balss saišu tūska, gadās, kad bērns klepo, līdz pārstāj elpot, tad jāizsauc neatliekamā palīdzība,” stāsta I.Žīgure.
“Vīrusu izplatības ierobežošanai ir svarīgi klepojot vai šķaudot muti aizklāt cieši – jo rūpīgāk tiks nosegta mute, jo mazāks inficēto gaisa pilienu mākonis nokļūs brīvībā,” norāda I.Žīgure. Ja gadījies muti aizsegt ar roku, vajadzētu sekot, lai tās regulāri tiktu arī mazgātas. Telpas, kurās uzturas kāds klepotājs, šķaudītājs, ir jāvēdina krietni biežāk. “Tieši klepojot un šķaudot, slimam cilvēkam izplatās dažādas elpceļu saslimšanas, piemēram, gripa, tuberkuloze, garais klepus, dažādas vīrusu izraisītas infekcijas,” norāda I.Žīgure. Lai gan pats šķaudītājs zina, ka iesnas, piemēram, ir alerģijas izpausme un apkārtējiem nepielips, savu siekalu pilienu uztveršana kabatas lakatiņā vai vismaz apkaklē, šallē vai piedurknē ir arī pieklājības diktēta nepieciešamība – pārējie taču nezina, cik viņi ir vai nav apdraudēti. Cilvēks, kurš atbilstoši cenšas sevi kontrolēt arī refleksa laikā, turklāt ir patīkamāks saskarsmē. Noteikti labāk ir izmantot vienreiz lietojamu salveti, ko uzreiz izmet atkritumu urnā.
