Ķīsis – necila asaru dzimtas zivtele – mīt gandrīz visos ūdeņos. Ja nekā cita vairs nav, ķeras ķīši, kurus rijībā pārspēj reti kura cita zivs.
Ķīsis – necila asaru dzimtas zivtele – mīt gandrīz visos ūdeņos.
Ja nekā cita vairs nav, ķeras ķīši, kurus rijībā pārspēj reti kura cita zivs.
Ķīsis mīt visās ūdenstilpēs, varbūt vienīgi ne pārāk dūņainās un ar trūcīgu skābekļa saturu ūdenī. Taču arī ķīsis ir izvēlīgs un dzīvo vien tur, kur jūtas vislabāk.
Ķīsis dzīvi pavada gultnes tuvumā, nemitīgi rosoties barības meklējumos. Ķīši labprāt izvēlas gultnes padziļinājumus, siekstas, vietas, kur lielākā upē ietek mazākas. Viņiem patīk ēna, vēss ūdens. Tur, kur gultni noklājis ķīšu bars, citas zivis met līkumu. Tāpēc, ja sākat vilkt vienu sīku ķīsēnu pēc otra, labāk apsvērt iespēju meklēt citu makšķerēšanas vietu.
Ja barības gana, ķīsis spēj izaugt visai prāvs un, pareizi pagatavots, ir ļoti gards. Latvijas rekordķīsis noķerts 1998.gadā Boževas ezerā un svēra 150 gramu.
Tiem, kam ķīši šķiet piemērots loms, uz āķa vajadzētu likt izturīgas sliekas gabaliņu, lai katrreiz uz āķa nevajadzētu likt jaunu ēsmu. Parasti lieto divus āķus ar vienāda garuma pavadiņām, un “dupleti” gadās visai bieži. Ēsmai vienmēr jāguļ uz grunts.
Citas zivis ķīšus ķer nelabprāt, tāpēc viņus nevajadzētu izmantot par ēsmas zivtiņām. Izņēmums ir vēdzeles un lielie asari. Turklāt ķīšus nedrīkst turēt vienā traukā ar citām ēsmas zivtiņām.
