Pēdējo gadu laikā Latvijas sabiedrība arvien biežāk pauž aktīvu nostāju pret politiskajām norisēm valstī un šīs aktivitātes cēlonis diemžēl ir pie varas esošo labējo koalīciju īstenotā pašreizējā sociālekonomiskā politika.
Pēdējo gadu laikā Latvijas sabiedrība arvien biežāk pauž aktīvu nostāju pret politiskajām norisēm valstī un šīs aktivitātes cēlonis diemžēl ir pie varas esošo labējo koalīciju īstenotā pašreizējā sociālekonomiskā politika, kas aizstāv lielkapitālu, atstājot valsts iedzīvotājus pabērnu lomā.
Proti, dažādi ekonomiskie un makroekonomiskie rādītāji līdz šim rādīja strauju Latvijas augšupeju un, raugoties tikai uz skaitļiem, varētu šķist, ka gadu no gada kļūstam arvien bagātāki. Taču ekonomiskā augšupeja tiek panākta ar dažādiem starpniecības pirkšanas – pārdošanas darījumiem, kad neliela – visbagātākā sabiedrība – saujiņa pērk un pārdod īpašumus un vairo savu kapitālu. Diemžēl lielākā sabiedrības daļa šo ekonomisko augšupeju neizjūt. Tieši otrādi – naudas paliek mazāk, jo arvien vairāk par visu ir jāmaksā. Kāpēc tā?
Šodien mēs redzam, ka Latvija un tās ekonomika pēc labējo partiju valdīšanas, kas nu jau ilgst otro gadu desmitu, nav diez ko spīdošā situācijā, pat neraugoties uz valdību apjūsmotajiem augstajiem ekonomiskās izaugsmes rādītājiem. Valdības nespēju gādāt par vienkāršajiem iedzīvotājiem apliecina arvien pieaugošā inflācija, ražošanas gausā attīstība un pat pašu apjūsmotās makroekonomiskās augšupejas apstāšanās. Nu beidzot valdība ir atzinusi, ka Latvijā var iestāties kritiska situācija. Diemžēl arī jaunizveidotā Ivara Godmaņa valdība nav spējusi sabiedrībai parādīt, kādā veidā valsti izvest no krīzes. Brīdī, kad būtu nepieciešama aktīva rīcība ekonomiskās krīzes novēršanai un inflācijas samazināšanai, valdība piedāvā ekonomikas stabilizācijas plānu! Jāatzīst, ka tas ir diezgan absurds solis no valdības puses – stabilizēt valsts ekonomiku krīzes stadijā, no kuras vajadzētu visiem spēkiem rauties ārā. Uz cik ilgu laiku ir doma mūs šādi nostabilizēt ar 14 procentu inflāciju gadā?
Ir pienācis laiks alternatīvai politikai Latvijā. Par to, ka nepieciešamas būtiskas izmaiņas mūsu nodokļu politikā, vairs nerunā tikai arodbiedrības un sociāldemokrāti vien. Par to sākuši runāt arī uzņēmēji gan laukos, gan pilsētās. Pie tam pārmaiņas nepieciešamas ne tikai saimnieciskajā un ekonomiskajā jomā, bet arī politikas veidošanā. To pierāda arodbiedrību pirmais solis ceļā uz izmaiņām Satversmē un plašie tautas protesti pret valdošo politiķu cinismu pagājušā gada nogalē. Jaunās (patiesībā tās pašas vecās) valdības spītīgi īstenotā stagnējošā, uz valsts ilgtermiņa attīstību nevērstā sociālekonomiskā politika liecina, ka pagājušā gada politiskās brāzmas varētu būt tikai sākums lielākai vētrai.
Spēcīga alternatīva esošai politikai varētu būt sociāldemokrātija. Latvijas politikas nākotnē būtiska nozīme būs tādai politiskajai partijai, kas realizēs sociāldemokrātiskas vērtības un veido spēcīgu opozīciju labējai varas politikai. Un ne tikai veidos spēcīgu opozīciju, bet kļūs par varas partiju, lai realizētu sociāli atbildīgu politiku, kas ir katra iedzīvotāja, nevis tikai sabiedrības elites un lielo uzņēmumu interesēs. Sociāldemokrātija savu nozīmi un lomu demokrātijas un labklājības veidošanā ir apliecinājusi un joprojām apliecina praktiski visās Rietumeiropas un arī daudzās Austrumeiropas valstīs. Katrā ziņā sociāldemokrātiskās vērtības piedāvā gluži atšķirīgu skatījumu uz politikas veidošanu un ekonomikas attīstību valstī, kas atbilst Latvijas sabiedrības pieprasītājām izmaiņām. Agri vai vēlu Latvijā būs spēcīga sociāldemokrātiska partija, kas gūs sabiedrības atbalstu un īstenos tādu politiku, kas ir atbildīga pret katru iedzīvotāju. Arvien vairāk iedzīvotāju vairs neslēpj nosodījumu pašreizējās valdības aktualitātēm, kas vērstas uz pakalpošanu lielkapitālam – lielajiem uzņēmumiem, lielajām bankām un lielajiem nekustamo īpašumu spekulantiem.
Atliek vien paust cerību, ka manis pārstāvētā sociāldemokrātiskā partija spēs laikus mainīties un sabiedrībai ne tikai apliecināt gatavību īstenot sociāldemokrātiskās idejas, bet tās arī īstenot.
