Kā tev šķiet – vai pasaule ir laba? Vai cilvēki ir labi? Vai mēs esam labi? Jautājumi, par kuriem ikdienas steigā mēs neizdomājamies… tomēr būtu būtiski ik pa laikam par to padomāt. Arī man parasti domas pilnas ar darāmajiem darbiem, plāniem nedēļas nogalē, vakariņu gatavošanu, bet par šiem īstenībā tik būtiskajiem jautājumiem man lika aizdomāties kāds piecgadnieks. Sākumā man likās pat nedaudz muļķīgi un naivi viņa uzdotie jautājumi…
Pasaule nav ne nosacīti laba, ne nosacīti ļauna. Viss atkarīgs no tā, kā mēs uztveram lietas, kā domājam, kā rīkojamies paši. Ja koncentrējamies vien uz ļauno, tad mūsu domu pika arī salīp ar sliktām lietām, melnām dienām un neveiksmju lavīnām, tomēr, ja savu domu piku sākam ar gaišu domu pavedienu, gaišiem darbiem un pozitīvām lietām, tad arī viss skatījums uz pasauli ir gaišāks. “Ja pasaule ir laba, tad kāpēc notiek daudz slikta?” skanēja kārtējais jautājums. Šoreiz man atbildes nebija. Jā, labā pasaulē notiek arī sliktas lietas, ko nav mūsu spēkos novērst, un vienīgi atliek samierināties. Tāpat kā zebra ir melnas strīpas arī dzīvē ir melni brīži, kuriem nevajag meklēt izskaidrojumu, vainīgos, vienkārši pārciest tos un samierināties, ka tā ir daļā no pasaules. Šobrīd es esmu uz viena viļņa ar Grafomāna dziesmu “Kam man skaistāku dzīvi”. Jau nosaukums vien izsaka, ka šī dziesma ir kā spēka avots pozitīvas dzīves izslāpušajiem. Dzīve ir viena, un, lai kā arī būtu, tā ir jāizdzīvo ar sajūtu, ka tā ir skaista.
