Alūksnes novada domes tautsaimniecības komitejas sēdē, skatot jautājumus par pašvaldības līdzfinansējuma piešķiršanu biedrībām projektu realizēšanai, starp deputātiem raisījās diskusija par nosacījumiem, lai biedrības šādu finansējumu saņemtu.
Sakārtot pagalmu – katra pienākums
Piemēram, Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijas atbalsta biedrība lūdz pašvaldības finansējumu, lai izvietotu norādījuma zīmes vietā, kur Alūksnē atradās mācītāja Ernsta Glika pirmā dibinātā skola. Savukārt Alūksnes Romas katoļu draudze – baznīcas teritorijas labiekārtošanai. Iesniegumi saņemti arī no citām biedrībām dažādām vajadzībām.
Deputāts Ainars Melders retoriski jautāja – cik nozīmīgs projekts sabiedrībai ir tas, ja pie vienas no baznīcām labiekārto teritoriju? “Mīļie cilvēki! Sakārtot savu pagalmu, apģērbu, virtuvi ir katra paša pienākums! Labi, skola izvietos informatīvas norādījuma zīmes, bet baznīcas pagalma sakārtošana privātā teritorijā ir viņu pašu darīšana. Viņiem jāsakārto sava vide, lai cilvēki nāktu uz baznīcu,” sacīja A.Melders. Pašvaldības Īpašumu nodaļas vadītājs Ingus Berkulis norādīja, ka, labiekārtojot pagalmus, tiek sakārtota pilsētvide. “Romas katoļu draudze sakārtos teritoriju pie Helēnas ielas, kas ir publiska teritorija. Paredzēts bruģēt laukumu un izveidot dekoratīvu puķu dobi,” sacīja I.Berkulis.
Izvērtēt – grūti
Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks un tautsaimniecības komitejas vadītājs Dzintars Adlers atzina, ka šobrīd spēkā ir pašvaldības saistošie noteikumi par kārtību, kā piešķir pašvaldības finansējumu biedrībām. “Ir ļoti grūti izvērtēt, cik katrs projekts ir sabiedrībai nozīmīgs. Tikpat labi katrs savu pagalmu var saukt par sabiedriski nozīmīgu vietu un aicināt visus ciemos! Deputāti balsojumā var izteikt savu attieksmi. Varbūt šos noteikumus, par kuriem domē esam bieži diskutējuši, vajag vispār atcelt?!” sacīja Dz.Adlers. Viņš arī izteica ierosinājumu, ka pašvaldība biedrībām varētu ieviest jaunu nosacījumu: ja projektam saņemts pašvaldības līdzfinansējums, pie objekta vai teritorijā jāizvieto informatīva plāksnīte par finansējuma devēju. Šādu ideju atbalstīja arī citi deputāti, vien atzina, ka nereti pašvaldības finansējums ir mazs – varbūt visa nauda būtu jāiztērē plāksnītei.
Vajag paliekošu vērtību
Pašvaldības izpilddirektore Janīna Čugunova atgādināja, ka agrāk pašvaldības finansējums vairāk tika tērēts biedrību pasākumiem un aktivitātēm bez paliekošas vērtības, tad izstrādāja noteikumus ar nosacījumu, ka tām tomēr jābūt aktivitātēm ar paliekošu vērtību. “Uzskatu, ka teritorijas labiekārtošana ir paliekoša vērtība – tā būs ielas malā. Paliks taču ieguldījums mūsu pašu pilsētā. Ja ir priekšlikums, varam mainīt saistošos noteikumus,” pauda J.Čugunova. A.Melders tomēr uzstāja, ka pašvaldībai rūpīgāk jāizvērtē, kurš ir sabiedrībai nozīmīgs projekts, “ar odziņu” un kurš nav.
