Kārtējo pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā ielūkojāmies vēlēšanu norises vēsturē un jautājām trīs ilggadējiem vēlēšanu komisijas locekļiem, kā vēlēšanas laiku līkločos mainījušās.
Darbs kļuvis vieglāks
Mudīte Muceniece no Mālupes vēlēšanu iecirknī strādā 15 gadus. “Kādreiz vēlēšanu protokolus rakstījām ar roku, nevis kā tagad – ievadām datus speciālās programmās. Mūsdienās darbs ir atvieglots un atliek tikai pareizajās vietās ievadīt vajadzīgo informāciju. Mūsu iecirknis ir mazs, tādēļ balsis skaitām manuāli, nevis skenējam,” skaidro M.Muceniece. Viņa atzinīgi vērtē to, ka ir ieviests vienots vēlēšanu stils, piemēram, vienotas vienādas urnas, uzraksti. “Vienotais stils atvieglo darbu, un mums iecirkņos vairs par daudz ko nav jālauza galva. Vēlēšanu lapiņas nav mainījušās, bet aploksnes gan. Kādreiz aploksnes varēja aizlīmēt, samērcējot līmes vietu ūdenī, tagad aploksnes ir modernas – ar noplēšamu maliņu,” viņa stāsta. Tāpat kā pirms 15 gadiem arī šodien cilvēki uz vēlēšanām nāk kā uz īpašu notikumu. “Uz iecirkni atnāk arī tie, kuri ikdienā nekust ārā no mājas. Laukos noskaņojums ir pacilāts. Cilvēki sapucējas, satiekas cits ar citu. Kādreiz tas bija izteiktāk, tagad mazāk, bet cilvēku arī vairs nav tik daudz,” teic M.Muceniece.
Agrāk brauca klāt
20 gadus vietējā vēlēšanu iecirknī strādā Inta Muriņa no Jaunlaicenes. Viņa atzīst – vēlēšanas ir mainījušās. “Visas ziņas, dati un rezultāti tiek ievadīti internetā vēlēšanu programmā. Pirmsākumos tā nebija un rezultātus papīra formā veda uz pilsētu. Arī tagad papīra formā vedam, bet vispirms nododam elektroniski. Lielākās komisijās balsis skaita elektroniski, kas atvieglo darbu,” stāsta I.Muriņa. Vēlēšanu noformējumā lapiņās lielu atšķirību neesot. Vien vēlēšanu iecirknis mainījis atrašanās vietu – pirmsākumos tas bija pagasta padomes ēkā, tagad ir skolas telpās. “Cilvēki uz vēlēšanām nāk dažādā noskaņojumā – nav ļoti priecīgi un nav arī pesimistiski. Vēlēt nāk, bet saka – nav par ko balsot. Lielākoties ir sapucējušies un nāk kā uz svētkiem,” teic I.Muriņa. Kādreiz jauniešus, kuri vēlēt nāca pirmo reizi, sveica ar ziediem. Tagad tādas tradīcijas nav. I.Muriņa atceras, ka padomju laikos pie visiem vēlētājiem brauca klāt ar zirgiem vai traktoriem un uz iecirkņiem nebija jāiet.
Šmaukšanās nav iespējama
Mārkalnietis Jānis Soks vēlēšanu iecirknī strādā kopš valsts neatkarības atgūšanas. Ilgus gadus strādājot iecirknī, viņš guvis pārliecību, ka vēlēšanu rezultāti ir godīgi un šmaukšanās nenotiek. “Nekādas mahinācijas nemaz nevar izdarīt, jo viss notiek elektroniski, viss ir redzams un pārbaudāms, tāpēc nav reāli ko nošmaukt. Padomju laikos gan vēlēšanu rezultātiem nevarēja ticēt. Vienmēr nobalsojuši 99 % iedzīvotāju, gāja kāds vai negāja. Ticamības nebija. Braukājot pa mājām, savāca biļetenus, bet kas notika tālāk…” atminas J.Soks. Viņš atzīst, ka cilvēki arvien mazāk apmeklē vēlēšanas, jo zaudējuši ticību. “Ko var gribēt, ja puse Latvijas izbraukusi? Kādreiz Mārkalnē bija 1947 iedzīvotāji, tagad ir tikai desmitā daļa,” ar nožēlu teic J.Soks. Lai arī, ilgus gadus strādājot iecirknī, uzkrāta zināma pieredze, J.Soks gribētu atteikties no šiem pienākumiem, jautājums tikai – kas nāks vietā. “Kas strādās? Jaunajiem nav intereses. Nav jau nemaz tik vienkārši, bet kādam šis darbs jādara,” teic J.Soks. Mārkalnes iecirknī gan vēl ir tradīcija sveikt ar ziediem tos jauniešus, kuri vēlēt nāk pirmo reizi mūžā.
