Saņemot šodienas (27.oktobra – red.) “Alūksnes Ziņas”, saņēmu arī no paziņām pelnītu kritiku. Tik tiešām – ne jau visa Latvijas valsts ir vainīga pie tā, kā mēs tagad dzīvojam! Mūsu augstākstāvošie izdomā arvien jaunus likumus, lai ievestu savus tautiešus dziļākā nabadzībā.
Vismaz mūs, Alūksnē dzīvojošos, priecē, ka pilsēta ir arvien skaistāka un sakoptāka. Iebraucot redzami jauni gājēju celiņi, sakopta sala, jauns kultūras nams. Ir, ko citiem parādīt un pašiem priecāties. Bet saprotams ir arī tas, ka ne visi mēs varam iegādāties biļetes par desmit un vairāk eiro, lai aizietu uz kādu koncertu vai teātra izrādi, kas notiek kultūras centrā. Lūk, par to jau ir tas stāsts!
Tad arī rodas tāda sajūta, ka neesam to nopelnījuši, savā laikā strādādami.
Vismaz piedalāmies pensionāru šādos tādos pulciņos. Tad vēl apmeklējam tos, kuri tiešām vairs nekur nevar aiziet. Arī tas ir mazs mierinājums gan mums, gan viņiem. Tāda ir mūsu, veco cilvēku, dzīve. Bet, kā saka, dzīve turpinās. Arī mēs dzīvosim, cik katram būs atļauts.
