Ināra, pensionāre no Alūksnes: Domāju, ka galvenais ir, lai izrēķināšanās ar bērna niķiem nenotiktu publiski. Esmu redzējusi, ka māmiņas savus bērnus uzreiz sabar vai iekausta pat tad, ja viņš savu niķošanos uzsāk veikalā.
Ināra, pensionāre no Alūksnes:
Domāju, ka galvenais ir, lai izrēķināšanās ar bērna niķiem nenotiktu publiski. Esmu redzējusi, ka māmiņas savus bērnus uzreiz sabar vai iekausta pat tad, ja viņš savu niķošanos uzsāk veikalā. Manuprāt, tas nav pareizi. Savā dzīvē esmu redzējusi dažādus bērnu niķošanās gadījumus. Arī tādus, kad bērns, atrodoties publiskā vietā, vienkārši nogāžas gar zemi, lai spētu panākt to, ko grib. Viena mana draudzene pēc šāda gadījuma bērnu izveda no veikala un iedeva pa dupsīti. Kopš tās reizes viņam tādu niķu vairs nav bijis.
– Pēteris, zāģu asinātājs no Alūksnes:
Man pašam bērnu nav, bet domāju, ka katram bērnam ir jāpieiet individuāli. Ir jāzina, vai viņš ir mierīgs vai nervozs, cik viņš ir vecs, kā viņš iepriekš ir uzvedies konkrētās situācijās, kāda bijusi viņa reakcija uz dažādām audzināšanas metodēm. Galu galā bērns ir individuāla personība, tāpēc viņa audzināšanā nepieciešama arī individuāla pieeja.
– Valija, pensionāre no Alūksnes:
Ņemot vērā savu pieredzi, varu teikt, ka vislabākais risinājums bērnu niķošanās gadījumos ir nepakļauties viņa prasībām. Tāds ir mans viedoklis šajā jautājumā. Ja viņš niķojas, tad vienkārši nedrīkst tam pievērst nekādu uzmanību un vēl jo mazāk pieļaut to, ko viņš vēlas. Domāju, ka ar bērnu ir daudz par to jārunā, lai jau laikus izvairītos no pastāvīgiem niķošanās gadījumiem. It sevišķi publiskās vietās, jo pastāv tomēr zināmas pieklājības normas. Viņam ir jāsaprot, ka nevar atļauties visu, ko viņš grib, tāpat kā es vai citi vecāki nevar atļauties visu, ko viņi vēlētos.
– Nikolajs, līgumstrādnieks no Alūksnes:
Tas ir atkarīgs no paša bērna, jo viena un tā pati taktika dažādās situācijās nevar sniegt vienu un to pašu rezultātu. Domāju, ka katram bērnam niķošanās un veids, kā ar to tikt galā, izpaužas citādāk, jo lielā mērā to visu nosaka bērna raksturs. Tāpat man šķiet, ka vairumā gadījumu pie vainas ir paši vecāki, jo zinu, ka ir iespējams izaudzināt bērnus bez izteiktas niķošanās starpgadījumiem.
