Sirsnīgā un draudzīgā atmosfērā īsi pirms mākslinieka alūksnieša Māra Salmiņa 75 gadu jubilejas Alūksnes muzejā uz izstādes “Dabas ritmi” atklāšanu sanāca mākslinieka radi, draugi, skolasbiedri, bijušie darbabiedri un vienkārši viņa mākslas cienītāji. Daba ir nebeidzams M.Salmiņa radošās iedvesmas avots, un šīs dabas pārvērtības, mainību visu četru gadalaiku ritmā mākslinieks attēlojis uz audekla.
Jubilejas reizē mākslinieks visu apskatei izlicis pavisam jaunus darbus. Gandrīz visas gleznas tapušas šogad. Kā jau nosaukumus teic priekšā, izstādē ir gleznas, kas ataino dabas ritmu: krāsaino pavasari nomaina tikpat krāsaina vasara, vasaru – mainīgais rudens, bet rudeni – skaistā ziema ar piesnigušajiem ceļiem un kokiem. Daba ir ārkārtīgi mainīga un brīnišķīgi skaista, un to visu M.Salmiņš ataino savās gleznās. Mākslinieks neslēpj, ka vislabāk viņam patīk gleznot dabu, lai gan ir mēģinājis zīmēt arī ziedus, piemēram, ceriņus, īrisus, bet tie ne visai labi padevušies.
Zīmē kopš bērnības
Par M.Salmiņa ceļu mākslas pasaulē pastāstīja mākslinieka brāļa meita Agita Līdumniece. “Interese par mākslu viņam radās jau bērnībā. Viņš atceras, ka centies pārzīmēt pasaku grāmatas ar ilustrācijām. Ilzenē Čonku skolā kopā ar solabiedru Aivaru Melli, kuram arī patika zīmēt, viņš zīmēja un pārzīmēja visu, kas patika. Viņam bija krāsaino zīmuļu kastīte ar sešām krāsām. Lai dabūtu vajadzīgo toni, krāsoja vienu toni otram virsū, līdz iegūtais tonis likās pieņemams un pašiem patika. To, ka viņu interesē zīmēšana, bija ievērojuši arī skolotāji, jo vienmēr gan pamatskolā, gan pionieru nometnē Gaujienā, gan Alūksnes 1.vidusskolā viņš bija sienas avīzes redaktors vai arī, kā toreiz saukts – mākslinieciskais noformētājs,” stāstīja A.Līdumniece. Vidusskolas laikā zīmēšanu un gleznošanu viņš mācījās Alūksnes muzejā izveidotajā studijā pie Teklas Vītolas.
“Pēc vidusskolas beigšanas par savu iespējamo profesiju īpaši nedomāja, zināja tikai, ka grib apgūt gleznošanu. Lai iestātos Mākslas akadēmijā, bija ieradies pēdējā dienā ar vienu vienīgu gleznu, ko bija nesen gleznojis. Šajā laikā visi viņa labākie darbi bija izstādīti Rīgas pionieru pilī izstādē, par kuriem vēlāk viņš saņēma Izglītības ministrijas Viļa Samsona parakstītu laureāta diplomu un dāvanā milzīgu fotoalbumu,” teica A.Līdumniece.
Nonāk ceļu nozarē
Diemžēl iesniedzamo darbu trūkuma dēļ viņu pie eksāmeniem nepielaida. Kādu citu nodaļu, nevis gleznotājus, viņam izvēlēties tobrīd nebija ne prātā. Turpmāk sekoja dienests PSRS bruņotajos spēkos raķešniekos, un arī dienot viņš zīmēja un veica noformētāja darbus. Armijas laikā viņš nedaudz darbojās ar ūdenskrāsām un eļļas tehnikā tapa pāris skolas laikos pazīstamu meiteņu portreti, kurus vēlāk viņām uzdāvinājis. Pēc armijas M.Salmiņš iestājās “ceļiniekos”, kas bija tikpat tuva joma kā gleznošana un makšķerēšana. Ceļu nozarē viņš nostrādāja 47 gadus, tieši tādēļ viņam patīk gleznot ceļus. “Ceļi man ir īpaši tuvi. Ceļu nozarē esmu darījis dažādus darbus – sākot no vienkārša strādnieka līdz pat vadošiem amatiem,” teic M.Salmiņš, kurš pirms došanās pelnītā atpūtā bija valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs.
Latvijas ceļi ir skaisti!
Par M.Salmiņa talantu priecājas bijušie kolēģi, VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas kolektīvs, kuri mākslinieku svētkos bija ieradušies sveikt kuplā pulkā. “Ja man pirms kāda ilgāka laika jautātu, vai var apvienot mākslu ar inženieriju, es noteikti teiktu, ka nevar. Māris ir pierādījis, ka to var ļoti veiksmīgi izdarīt. Māra gleznas oponē tai sabiedrības daļai, kura saka, ka mums ir slikti ceļi. Skatoties uz tavām gleznām, ceļi ir brīnišķīgi skaisti! Reiz mēs ar Māri agrā pavasarī braucām pa rajona ceļiem un viņš domīgi teica: paskat, kādas krāsas! Līdz tam es redzēju tikai bedres, grāvjus un aizaugumus. Sāku skatīties apkārt un arī ieraudzīju, cik toņi ir dažādi. Kopš tā brīža es vienmēr skatos apkārt,” sveicot jubilāru, teica VAS “Latvijas valsts ceļi” Vidzemes reģiona Alūksnes nodaļas vadītājs Juris Priednieks, rosinot vairāk gleznās attēlot ceļus.
M.Salmiņa jubilejas izstāde Alūksnes muzejā būs apskatāma līdz 2.janvārim. “Strādāšu, kamēr acs rādīs, roka netrīcēs un varēšu izštukot, ko zīmēt,” pats sev svētkos vēlēja M.Salmiņš. Šim vēlējumam pievienojās visi klātesošie.
Teksts un foto: Agita Bērziņa
