Jau 2000.gada augustā masu medijos izskanēja ziņa, ka pret Latvijas Jauno Zemnieku apvienību ierosināta krimināllieta par krāpšanu lielos apmēros.
Jau 2000.gada augustā masu medijos izskanēja ziņa, ka pret Latvijas Jauno Zemnieku apvienību ierosināta krimināllieta par krāpšanu lielos apmēros. Šogad maija pēdējās dienās uzsākta krimināllietas izskatīšana Rīgas apgabaltiesā un informāciju par šo krāpnieku organizāciju vēlreiz plaši atspoguļoja masu saziņas līdzekļos.
Diemžēl pēdējā laikā nācies sastapties ar problēmu, ka cilvēki jauc Latvijas Jauno Zemnieku apvienību (JZA) ar Latvijas Jauno zemnieku klubu (JZK), kas ir pavisam cita un viena no vecākajām lauku jauniešu organizācijām Latvijā, dibināta 1991.gada 4.aprīlī. Praktiski JZK ir dibināts vienlaicīgi ar Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Kluba attīstība ir cieši saistīta ar valsts atjaunotni, ar tajā laikā notiekošajām pārmaiņām laukos, ar pārmaiņām cilvēkos.
JZK mērķis ir jauno zemnieku kustības attīstība, lauku jaunatnes iesaistīšana kluba vietējos un starptautiskajos pasākumos, vispusīga biedru izglītošana. Katru gadu JZK organizē seminārus par kluba biedrus interesējošām tēmām un atpūtas pasākumus – sporta spēles, laivu regati, ražas balli, konkursu – viktorīnu un citu.
Kopš 1993.gada JZK ir Eiropas Jauno zemnieku un Mazpulku komitejas (ECYF4HC) dalīborganizācija, kura apvieno vairāk nekā 20 lauku jaunatnes organizācijas no visas Eiropas. No 2000. līdz 2002.gadam bijusī JZK izpilddirektore Dace Gigele bija ECYF4HC prezidentes amatā. Esot JZK kā ECYF4HC dalīborganizācijai dod iespēju aktīvākajiem biedriem piedalīties starptautiskos mācību semināros un ikgadējā Ģenerālajā Asamblejā kādā no Eiropas valstīm.
JZK rindās ir aptuveni 300 biedri vecumā no 16 līdz 40 gadiem. Tie ir lauku jaunieši, jaunie zemnieki, viņu ģimenes locekļi, lauksaimniecības mācību iestāžu audzēkņi. Klubā uzņem jebkuru, kam interesē lauksaimniecības un lauku attīstības jautājumi, vai iespējas interesanti pavadīt brīvo laiku. Viens no kluba darbības virzieniem ir piedāvāt JZK biedriem iespēju doties lauksaimniecības praksēs uz deviņām valstīm Eiropā, Amerikā, Austrālijā un Āfrikā. Prakšu pretendentiem izvirza noteiktas prasības: jābūt lauksaimniecības izglītībai vai vismaz trīs gadu praktiskai pieredzei lauksaimniecībā, svešvalodas zināšanām sarunvalodas līmenī, vecumā no 19 līdz 29 gadiem, labai veselībai, nesodītam, neprecētam un ar motivāciju – apgūt jaunas praktiskās un teorētiskās zināšanas lauksaimniecībā. Katram pretendentam, kuru apstiprina praksē, ir jārēķinās ar šādiem izdevumiem: apdrošināšanas maksājumiem, transporta izdevumiem, vīzu izdevumiem un programmas dalības maksu. Lauksaimniecības prakses dod lielisku iespēju iegūt jaunas zināšanas, praktisku pieredzi lauksaimniecībā, iepazīt citas valstis, pilnveidot svešvalodu zināšanas, apzināties spējas un izturību, tādēļ tās ir tik izplatītas un pieprasītas arī Latvijā. Un diemžēl piesaista arī negodīgu cilvēku uzmanību.
Nešaubāmies, ka tieši tāds ir bijis krāpnieku mērķis – mulsināt cilvēku prātus, izmantojot labas organizācijas vārdu, lai realizētu mahinācijas. Tādējādi ir aizskarts mūsu organizācijas gods, bet saprotam, ka daudz vairāk ir cietuši cilvēki, no kuriem izkrāpta nauda, kā arī tie, kas skandāla rezultātā zaudējuši uzticību jebkāda veida organizācijām, kas piedāvā prakses iespējas ārzemēs.
JZK ir patiesi sašutis, ka JZA izmantoja Latvijas jauno zemnieku vārdu cilvēku apkrāpšanas nolūkos!
