Alūksniete Elza Balode dzīvo privātmājā Jāņkalna ielā 40. Viņa ir neapmierināta, ka pēdējos trīs mēnešus tiek prasīta lielāka īres maksa nekā ir noteikta īres līgumā.
Alūksniete Elza Balode dzīvo privātmājā Jāņkalna ielā 40. Viņa ir neapmierināta, ka pēdējos trīs mēnešus tiek prasīta lielāka īres maksa nekā ir noteikta īres līgumā. Turklāt nav ne jauna īres līguma, ne skaidrojuma, ne arī tiek veikti remonti, kas ēkām ir ļoti vajadzīgi.
Par dzīvokļa īri augustā, septembrī un oktobrī E.Balode samaksājusi par pieciem latiem vairāk, bet ne kvīti, ne arī citu apliecinošu dokumentu pretim nav saņēmusi. “Lai gan tika solīts, tā arī nesagaidīju nevienu apliecinājumu par īres maksas saņemšanu. Turklāt par novembri tika prasīta jau dubulta īres maksa – 30 lati. Nav vairs mēra sajūtas,” norāda E.Balode. Viņa nolēmusi nepakļauties īpašnieku prasībai un maksāt līgumā paredzēto summu – 15 latus, tāpēc par novembri nemaksāja, jo iepriekšējos mēnešos šo summu jau samaksājusi. Īrniece uzskata, ka būtu jāslēdz jauns līgums, ja mainās īpašnieks un īres nosacījumi. Tomēr likums “Par dzīvojamo telpu īri” neparedz, ka īpašnieku maiņas gadījumā vajadzētu slēgt jaunu līgumu. Likumā ir norādīts, ka jaunajiem īpašniekiem un arī īrniekiem ir saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtā līguma nosacījumi.
Līguma nosacījumi jāpilda tikai īrniecei
E.Balode līgumu par dzīvokļa 5a īri slēgusi 2001.gada decembrī ar toreizējo mājas īpašnieku Gunāru Roziņu. Līgumā paredzēts, ka to var lauzt, ja īrnieks nemaksā nomas naudu – 15 latus – līdz mēneša 20.datumam. Inflācijas gadījumā nomas maksu var paaugstināt, tātad jaunajiem īpašniekiem ir tiesības prasīt lielāku īres maksu. Bet vai dubultā? Līgumā ir arī prasība, ka īrniecei jāveic remonti. Diemžēl no savas puses īpašnieks nav apņēmies neko, izņemot nomas maksu iekasēšanu. Taču E.Balode ir šādu līgumu parakstījusi, tātad piekritusi tā nosacījumiem. “Man nebija izvēles – piekrist visam vai arī atteikties no šā dzīvokļa īres,” atzīst sieviete.
E.Balode iemaksājusi drošības naudu – 160 latus, ko rakstiski apliecinājis pieaicināts liecinieks. Īrniece tā rīkojusies, jo arī par šo summu nav saņemts nekāds dokuments. Drošības nauda nav minēta arī līgumā. Saskaņā ar likumu “Par dzīvojamo telpu īri” īpašnieks ir tiesīgs prasīt no īrnieka drošības naudas iemaksu, paredzot līgumā tās apmēru, samaksas kārtību un termiņus. Ja veidojas parāds par īri vai komunālajiem maksājumiem, tad to dzēš no drošības naudas. Atstājot izīrētās telpas, īrniekam visu vai atlikušo drošības naudas summu vajadzētu atmaksāt.
Īpašniecēm ir jārūpējas par māju uzturēšanu
E.Balodei sešu gadu laikā, kopš viņa dzīvo šajā mājā, ir iekopusi mājas apkārtni. Sastādījusi puķes, kas no pavasara līdz vēlam rudenim priecē gan mājas iedzīvotājus, gan garāmgājējus. Būtu žēl atstāt rūpīgi iekopto teritoriju, bet E.Balode jau saņēmusi mutisku brīdinājumu, ka ar 1.februāri viņai dzīvoklis jāatstāj. Diemžēl nebija iespējams sazināties ar mājas īpašniecēm Silviju Roziņu un Aiju Lasmani, jo viņas nedzīvo Alūksnē, turklāt ne īrniecei, ne pilsētas domē nav kontakttālruņa numura. “Kamēr es te dzīvoju, nekas nav darīts, lai uzlabotu sadzīves apstākļus vai vismaz saglabātu ēkas. Man nav ne malkas šķūņa, ne pagraba, tikai divas istabas un virtuve,” skaidro E.Balode. Pagrabs gan ir, bet tas ir piepildīts ar ūdeni. Arī lietusūdens pāri pluštošā muca bojā ēkas sienu.
“Pašvaldības saistošie noteikumi nosaka, ka īpašniekiem ir jāuztur kārtībā māju fasādes un apkārtne. Par personisko māju telpu uzturēšanu ir citi likumdošanas akti, kuru ievērošanu pašvaldība nekontrolē. Tie nosaka izīrētāju un īrnieku pienākumus, kam ir jābūt juridiski noformētiem. Abas puses var piekrist vai nepiekrist savstarpējā līguma nosacījumiem,” komentē Alūksnes domes nekustamā īpašuma nodaļas vadītājs Jānis Liepiņš. Viņš secina, ka avīzēs ir pietiekami daudz sludinājumu ar dzīvokļu īres piedāvājumiem, tāpēc katrs var izvēlēties. Pašvaldība var uzņemt dzīvokļu rindā, ja nav dzīvesvietas. Taču rinda ir gara un nevirzās uz priekšu, jo trūkst naudas dzīvokļu celtniecībai.
Nevar tik vienkārši izlikt
Ja privātmājas īpašnieks vai īrnieks secina, ka viņu neapmierina līguma izpilde, tad iespējams savstarpēji mutiski vienoties par tā laušanu. Turpretim, ja ir aizdomas, ka īpašnieks vienpusēji vēlas tikt vaļā no īrnieka, tad ir jārēķinās, ka būs vajadzīgs tiesas lēmums, lai viņu izliktu no dzīvokļa. Tas nozīmē, ka īpašniekam vajadzēs pamatot un pierādīt, ka prasība ir pamatota. Patvarīgi izlikt īrnieku no dzīvokļa īpašnieks nevar, ja tam likumā pamatota iemesla.
