Vairākos Latvijas masu medijos ir publicēti raksti par to, ka “Latvijas Krājbankā” daudziem bankas klientiem ir pazudusi nauda.
Vairākos Latvijas masu medijos ir publicēti raksti par to, ka “Latvijas Krājbankā” daudziem bankas klientiem ir pazudusi nauda. Pēc publikācijām laikrakstos cilvēki pārbauda savus kontus un konstatē, ka nauda ir atskaitīta par konta apkalpošanu, iepriekš nebrīdinot klientus. Cilvēki pat izteikuši vēlmi apvienoties, lai atgūtu bankā zaudēto naudu.
Uz interviju lūdzām akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” valdes priekšsēdētāju, prezidentu Andri Nātriņu.
– Kāda ir jūsu attieksme pret vairākkārt medijos dzirdētajiem pārmetumiem, ka Krājbanka nav informējusi noguldītājus par izmaiņām bankas politikā?
– Varu teikt, ka mēs visu laiku šīs problēmas risinām. Klienti nāk pie mums un izsaka savas vajadzības, dažreiz arī sūdzas. Ar lielāko daļu klientu mums izdodas atrisināt problēmas un sadarboties, ar dažiem – ne. Ir klienti, kuri saprot, ka situācija ir mainījusies, un viņi saprot, ka komisijas maksa norēķinu kontiem ir attaisnojama.
– Bankām, protams, ir dažādas tarifu politikas. Citas bankas varbūt ņem mazāku komisijas maksu par norēķinu kontu apkalpošanu, citas lielāku, taču tās – jau ir detaļas. Pašlaik nav pamata diskusijām šajā jautājumā, vismaz ne tādā līmenī, kādā tās ir sākušās.
– Bieži ir vērojama situācija, ka klienti neizprot atšķirību starp depozītnoguldījumu, par ko banka maksā procentus, un norēķinu kontu, kurā uzglabājas klienta naudas līdzekļi un kurus bankai ir jābūt gatavai izmaksāt klientam pēc viņa pieprasījuma jebkurā brīdī – tādēļ par norēķinu konta apkalpošanu ir noteikta komisijas maksa. Lai gan katrs gadījums ir individuāls, tomēr kopējā šādu neapmierinātu klientu pazīme ir tā, ka šie cilvēki savus līdzekļus Krājbankā ir noguldījuši pirms daudziem gadiem, atsevišķos gadījumos pat vairāk nekā pirms desmit gadiem. Taču pēc naudas noguldīšanas bankā šie klienti vairs nav interesējušies par savu kontu.
– Pēc izglītības jūs esat filozofs, bet nu jau gandrīz desmit gadus pārliecinoši darbojaties finanšu jomā, vairāk nekā sešus no tiem – “Latvijas Krājbankā”. Kā jūtas filozofs, vairākus gadus strādājot finanšu sektorā?
– Filozofs jūtas kā filozofs praktiķis. Es domāju, ka filozofs jūtas labāk, ja viņš ir iesaistīts ikdienas procesos, kur ir iespējams rast kādus mērāmus efektivitātes kritērijus. Turklāt filozofam vēl ir iespēja uz visu to paskatīties mazliet kritiski un distancēti. Un šādu spēju es varu uzskatīt tikai par priekšrocību. Tā ir iespēja mierīgi paskatīties uz lietām, kuras reizēm ikdienas rūpju pārņemtiem cilvēkiem var radīt paniku.
– Kā jūs komentētu dažādos medijos izskanējušos minējumus par piederību vienai vai otrai akcionāru grupai?
– Esmu politiski neatkarīgs, un visu laiku esmu centies strādāt tikai bankas interesēs. Un nevis kaut kādās šauri korporatīvās interesēs, bet gan raugoties no bankas pozitīvās attīstības iespēju viedokļa. Mans princips vienmēr ir bijis pildīt uzdevumus, kas izriet no organizācijas vai uzņēmuma vislabākā attīstības scenārija.
– Kādas, jūsuprāt, ir Krājbankas stiprās puses pašlaik?
– Krājbankas stiprās puses ir pašmotivēts un kompetents personāls un skaidrība par veicamajiem uzdevumiem. Tāpat ir jāmin bankas iekšējo procedūru sakārtotība, ko apliecina iegūtais ISO 9001:2000 kvalitātes vadības sertifikāts, kāda pagaidām nav nevienai citai Latvijas komercbankai. Krājbankas stiprā puse ir arī norēķinu veikšanas infrastruktūra – sistēma, kas ļauj apvienot visas klientu apkalpošanas vietas vienotā tīklā. Priekšrocība ir arī kvalitatīvu produktu klāsts, it īpaši, ja runājam par produktiem, kas paredzēti vidēji turīgajam bankas klientu slānim privātpersonu vidū. Te varētu minēt gan izdevīgos patēriņa kredītus, gan veiksmīgi sakārtotos norēķinu karšu produktus.
– Kādu jūs redzat Krājbankas vietu starp citām Latvijas komercbankām pēc gada vai diviem?
– Es redzu, ka gan Krājbankas, gan arī citu banku klientos ir radusies pārliecība, ka manis vadītā banka ir patiešām moderna, ar labu apkalpošanu, ar labiem produktiem. Mums atliek tikai vēl pilnveidoties atbilstoši tai kvalitātei, kuru mēs vēlamies panākt. Lielākā daļa no bankas klientiem, kas ikdienā lieto vairākus Krājbankas produktus un komunicē ar bankas darbiniekiem, jau ir par to pārliecinājušies.
– Vai jums ir prognozes, kad beidzot varētu atrisināties Krājbankas pamatkapitāla palielināšanas jautājums?
– Jaunievēlētā valde šo jautājumu risina, un nākamajā akcionāru pilnsapulcē vēl šī gada laikā tiks piedāvāts akcionāriem vēl viens variants, kā šo problēmu atrisināt. Jācer, ka akcionāri šo piedāvājumu akceptēs. Vismaz valdei liekas, ka šis risinājums varētu būt racionāls.
