“Raudat meitenes – jūs zaudējat čali” – tā dzied populārais “Bermudu Divstūris” savā hitā “Zaudējam brāli”. Biju nedēļas nogalē kāzās, kurās jautri puiši šo dziesmu izpildīja savam draugam, kurš tajā pašā dienā mija gredzenus ar savu mīļoto. Un es gribētu teikt, ka tas bija viens no sirsnīgākajiem momentiem kāzās. Kāzās tā sirsnīguma ir ļoti daudz, un sava hobija specifikas dēļ esmu pabijusi vairākās. Ir bijis ļoti maz kāzu, kurās arī man nenobirst asara – tā, aiz saviļņojuma, aiz tā skaistuma. Reizēm mani ļoti izglābj fotoaparāts, aiz kura varu paslēpties. Pēdējās kāzās gan arī fotoaparāts mani nespēja glābt. Ir kāda tradīcija, kurā pirms mičošanas līgava ar līgavaini iesēžas vecākiem klēpī vēl pēdējo reizi kā auklējami bērni. Parasts žests, taču šoreiz to pavadīja arī kāds stāsts, no kura gan neko daudz neatceros, tikai to, ka tas bija ļoti saviļņojošs – par pateicību mammai, kura vienmēr bijusi līdzās. Un es iedomājos par savu mammu, kura bijusi līdzās ļoti grūtos laikos un turpina būt. Esmu bijusi dažādās kāzās un redzējusi dažādas ampelēšanās. Kādās kāzās atnāca negaidīti čigāni un vārda tiešākajā nozīmē uzmeta uz galda jaunajam pārim baltu trusi! Ko tādu redzēju pirmo un pēdējo reizi, bet vēlāk uzzināju, ka kādreiz čigāni tā arī esot darījuši – nesuši kādu lopiņu. Tiesa, tagad jau citi laiki un jaunajam pāri nu bija pirmā dzīves dilemma – kur tad tagad to trusi likt?! Ir bijušas kāzas, kurās ampelēšanās vienmēr ir ar tādu mazliet zobgalīgi intīmu piesitienu, piemēram, puiši sēž un ieliek sev klēpī baltu lapu. Meitenēm tad ar zobu bakstāmo jāizdursta pēc iespējas vairāk caurumiņu. Daudziem šī spēle šķiet jautra, bet es vienmēr ļoti priecājos par kāzām, kurās iztiek bez šīs spēles. Tas laikam bija kāds bums, jo nu pēdējā laikā šādu spēli neesmu manījusi. Esmu bijusi kāzās, kurās uzsvars likts uz garīgumu, un arī tādās, kurās pārsvarā ir manis jau iepriekš minētās ampelēšanās jeb tautā dēvētais “humors zem jostas vietas”. Katram mums noteikti ir tas, kas vairāk iet pie sirds un kas mazāk, taču vienu gan es zinu – kāzās nevarēs izpatikt visiem: kādam dziesma par skaļu, kādam par klusu, kādam līgavas pušķis šķiet par lielu vai mazu, kādam kāzu galdā trūkst dzeramā. Bet mīļie kāzu viesi! Priecāsimies, ka esam tik privileģēti būt šajos notikumos, kuri nav domāti visiem. Lai arī mums kaut kas varētu šķist nepieņemamāks, tas nudien neko nenozīmē! Tajos brīžos, kad mums negaršo kāda karbonāde vai saldais nav tāds, kāds citās kāzās – paskatīsimies uz jauno pāri, uz apkārtējiem un atskārtīsim, ka šis ir ļoti īpašs brīdis! Pāri visām spēlēm, čigāniem ar trušiem un varbūt pārāk piedzērušos onkuli no vīra vai sievas radinieku puses – ir dzimusi ģimene! Un tam būtu jābūt svarīgākam par visu pārējo!
