Turpinās no 4.janvāra. Tadžmahala pils – vislielākais cilvēka mīlestības piemineklis un astotais pasaules brīnums!
Turpinās no 4.janvāra.
Tadžmahala pils – vislielākais cilvēka mīlestības piemineklis un astotais pasaules brīnums! Pie ieejas muzeja kompleksā mums izsniedz pudeli ar minerālūdeni un čības, ko uzvilkt uz apaviem. Tadžmahala celtne tiešām radīta iedvesmas brīdī. Ja vien iespējams emocijas izteikt ar arhitektūras palīdzību, nav šaubu, ka Tadžmahala baltais marmors iedzīvinājis kāda vīra mīlestību pret dievināto sievu. Šis vīrs bija Šahdžahāns, piektais Indijas Lielo mongoļu imperators (1628 – 1658), kurš šo unikālo mauzoleju uzcēla savai sievai Mumtazai Mahalai pēc viņas traģiskās nāves 14.dzemdībās.
Mauzoleja iekšpusē gaisma ieplūst caur režģotiem logiem. Tur atrodas Mumtazas un Šahdžahāna sarkofāgi, kas izrotāti filigrānām akmens mežģīnēm. Valdnieku mirstīgās atliekas apglabātas pazemē, ne zem sarkofāgiem, kuri ir tikai simboliski – aplūkošanai paredzētas atdusas vietas.
Pastāv versija, ka valdnieks lolojis plānu blakus baltā marmora mauzolejam, kurā apglabāja viņa sievu, uzbūvēt otru precīzi tādu pašu no melnā marmora sev. Ja šī ideja būtu realizējusies, tad Tadžmahals būtu visneparastākā celtne pasaulē.
Spoku pilsēta – Fatehpur Sirki (tukšā pilsēta) – tikusi celta pēc Ķīnas arhitektūras parauga no 1571. līdz 1585.gadam. Tā esot bijusi Lielo mongoļu impērijas galvaspilsēta, ko sev cēlis imperators Akbars.
Sarkanā smilšakmenī uz kalna būvētā krāšņā imperatora rezidence par galvaspilsētu kalpoja tikai 14 gadus un tad neskaidru iemeslu dēļ tika pamesta. Viena hipotēze vēsta, ka tas notika ūdensapgādes problēmu dēļ. Līdz mūsdienām saglabājusies šī kompleksa lielākā daļa. Pils sastāv no vairākiem noslēgtiem taisnstūriem ar plašiem iekšējiem pagalmiem un dzīvojamām telpām. Daudzās imperatora sievas dzīvojušas ar auduma priekškariem norobežotos nodalījumos. Dienā priekškari atbīdīti sānis un to gali atsieti pie sienās iebūvētiem gredzeniem (tie vēl tagad atrodami gar sienām).
Tālāk braucam uz Džaipūru – 2 miljonu iedzīvotāju pilsētu. Tā ietilpst Deli – Agras – Džaipūras slavenajā “Zelta trīsstūrī”, pa kuru tiek vadāti daudzie ārzemju tūristi, kuri Indijas apskatei ieplānojuši tikai vienu nedēļu.
Pirmā pietura pie Džaipūras – Rozā pilsētas – vizītkartes “Vēju pils” fasādes ielas malā. Visi cenšamies nofotografēt smalkos smilšakmens rakstus uz ažūrajiem lodziņiem. “Vēju pils” Džaipūrā 1799.gadā būvēta karaliskās ģimenes sievietēm, lai viņas pa logiem (kuru ir 925) varētu vērot ikdienas dzīvi pilsētā, pašas paliekot nemanītas.
Ekskursija turpinās, apskatot Džantara Mantara observatoriju – vislielāko observatoriju, ko uzcēlis 18.gadsimta sākumā imperators Džajs Sighs 2. Gids mūs ved no viena neparasta instrumenta pie otra, kas kā modernas skulptūras atrodas uz laukuma. Viens instruments rāda laiku pēc Saules, zodiaka zīmes, bet mazākie instrumenti atgādina bērnu rotaļlaukumu. Citi objekti tiek rūpīgi restaurēti.
Netālu no observatorijas atrodas Džaipūras pilsētas pils jeb bijušo maharadžu pils kopš 18.gadsimta 1.puses. Tajā redzējām gan publiskās telpas, gan privātos apartamentus. Visinteresantākais ir maharadžas Savai Man Sight 2 muzejs. Tā kā viņš bijis 2 metrus garš, 1 metru plats, svēris 250 kilogramus un, tad viņa karaliskais apģērbs arī bija liels. Viņa privātajā kolekcijā irieroči, gleznas, trauki, ceļojuma tērpi. Viņš daudz esot ceļojis pa Eiropu un līdzi lielā traukā (krūkā) vedis Gangas ūdeni dzeršanai. Mūsdienu tūristam tas ir neiedomājams risks.
Apskatām lielgabalu, no kura izšauts tikai vienu reizi, jo šaušana izmaksājusi pārāk dārgi.
Amberas forts jeb Dzintara forts līdz 1727.gadam bija Kachhawaha citadele. Veiksmīgi valdnieki, nozīmīgu iemeslu vadīti, devās uz šo fortu, lai ģimenes dievībai Shila Devi lūgtu svētību. 1592.gadā Man Sight nostiprināja jau par drupām pārvērtušos citadeli. Bet imperators Jai Sigh 1 kompleksu papildināja vēl ar dažādām celtnēm, kas izcēla centrālo galveno ēku. ?
Turpmāk – vēl
