2002.gada 30.oktobrī Labklājības ministrija izdeva rīkojumu nr.230 “Par veselīga uztura ieteikumiem”.
2002.gada 30.oktobrī Labklājības ministrija izdeva rīkojumu nr.230
“Par veselīga uztura ieteikumiem”
(“Latvijas Vēstnesis”, nr.161, 06.11.2002.).
Pirmo reizi uz zinātniskiem pamatiem ir izstrādāti pētījumi par pamatuztura komponentiem un to proporcijām cilvēka ikdienas ēdienkartē, lai organisms normāli funkcionētu, nepārtraukti atjaunotos un neslimotu.
Nopietna problēma ir aptaukošanās, jo daudziem dzīvesveids kļūst arvien mazkustīgāks un produkti – rafinētāki, attīrītāki, bagātāki ar taukvielām un nabagāki bioloģiski aktīvo komponentu ziņā. Nepieciešama produktu sabalansētība.
Dienā jāuzņem 2,5 līdz trīs litri šķidruma, arī ūdens. Cilvēka organisms sastāv apmēram no 60 procentiem ūdens, katru dienu organismā notiek ūdens apmaiņa un šīs rezerves ir jāatjauno.
Ēdiet vairāk pilngraudu produktus un kartupeļus – 800 gramus dienā. “Pamatkurināmais” mūsu organismā, lai iegūtu enerģiju, kas vajadzīga smadzeņu darbībai un muskulatūrai, ir glikoze. Tā veidojas no cietes, kas ir graudaugos un kartupeļos. Šie produkti ir uztura piramīdas pamatnē, tāpēc jāēd visvairāk. Jāēd arī svaigi dārzeņi, augļi, ogas, it sevišķi vietējie, – līdz 400 gramiem dienā.
Katru dienu der izdzert 500 līdz 750 mililitrus piena vai skābpiena. Piens ir galvenais kalcija avots. Ēdienkartē jāiekļauj arī biezpiens vai siers, un skābpiena produkti, kas satur zarnu traktam vajadzīgās baktērijas un uzlabo resnās zarnas veselību, stiprina organisma imunitāti un mazina risku saslimt ar ļaundabīgajiem audzējiem.
Ēdiet pākšaugus un liesu gaļu vismaz 300 līdz 600 gramus nedēļā, jo tie satur dzelzi, kas vajadzīgs eritrocītu un hemoglobīna sintēzei.
Vismaz divas reizes nedēļā uzturā jālieto zivis, vēlams jūras vai okeāna, jo tās bagātas ar “labajām” taukskābēm”, kuras pasargā no sklerotiskām pārmaiņām.
Samaziniet margarīna, treknas gaļas patēriņu un lietojiet nedaudz eļļas. Ja asinsainā ir paaugstināts holesterīna daudzums un ir asinsvadu sklerotizēšanās problēmas, – tad no sviesta un margarīna jāatsakās pavisam. Ņemiet vērā, ka taukus jūs uzņemat pat nemanot – piemēram, 100 gramos riekstu ir pat 50 līdz 60 procenti tauku.
Labāk lietot nerafinētās eļļas, kuras nav dzidrinātas vai kā citādi “uzlabotas”, jo tajās nosēdumu veidā ir saglabāti eļļas augam raksturīgie mikroelementi un balastvielas. Pēc taukskābju sastāva vērtīgākā ir olīveļļa, saulespuķu un vietējā rapšu eļļa (tajās ir daudz E vitamīna, kas kā antioksidants pasargā eļļu no bojāšanās).
Ierobežojiet uzturā sāli, cukuru un tos saturošus produktus. Pārmērīga sāls lietošana izraisa šķidruma aizturi organismā un tūskas veidošanos, kāju pampšanu un tamlīdzīgi.
Alkohola dienas deva nedrīkstētu pārsniegt 0,5 litrus alus, 250 gramus vīna vai 60 gramus degvīna. Šīs devas ir nekaitīgas un pat vēlamas, piemēram, asinsrites uzlabošanai; ir situācijas, kad vēža profilaksei iesaka sarkanvīnu.
ANDIS BRĒMANIS, Latvijas Diētas ārstu asociācijas prezidents (“Mans Īpašums”)
