“Alūksnes Ziņu” redakcijā vērsās lasītāja no Alūksnes, lai paustu sašutumu, ka pilsētā daudz izzāģē kokus, un uzzinātu, cik ilgi nemitīgā koku zāģēšana turpināsies un cik lielā platībā no jauna pilsētā paredzēts ierīkot apstādījumus.
Zāģē arī lielus un skaistus
“Sāp sirds, ka Alūksnes pilsētā turpina izzāģēt tik daudz koku… Aģentūrā “Spodra” strādājošie arboristi jau nefrizē kokus, bet tikai zāģē! Dārza un Jāņkalna ielas krustojumā auga trīs ozoli. Aprīļa pirmajā pusē vienu no trim nozāģēja – lielu un skaistu! Kad apskata celmu, var secināt, ka tas bijis dzīvs, veselīgs koks… Dārza ielu rekonstruēja jau pirms vairākiem gadiem, gājēju celiņš arī tur ir izveidots. Ozoli tur netraucēja ielas rekonstrukcijai, kā citviet bijis pilsētā, tomēr tika nozāģēti. Aprīlī arī parkā pie strūklakām nozāģēja koku – arī tur palicis veselīga koka celms… Pilssalā, veicot būvdarbus, arī ir nozāģēti daudzi koki… Koki izzāģēti arī pie Mācītājmājas un Melnuma,” novērojumos dalās alūksniete.
Viņa atzīst – kļūst trauksmaini staigāt pa pilsētu, jo ir bail sadzirdēt, ka atkal kaut kur rūc zāģis un tiek zāģēti koki. “Nesen vairākus kokus nozāģēja pilsētas centrā, Tirgotāju ielā pie pareizticīgo baznīcas ēkas blakus veikalam “Rota”, vēl pirms tam – pie pašas pareizticīgo baznīcas. Lielā vējā visi koki var kādreiz lūzt, bet uzskatu, ka tas nav attaisnojums koku izzāģēšanai pilsētā! “Spodrā” nodarbina arboristu. Tā vien šķiet, ka tikai domā, kur un kādus kokus vēl nozāģēt, lai viņam būtu darbs. Šo amatu vajag likvidēt – nu jau visi vecie koki pilsētā būs izzāģēti,” domā alūksniete.
Cik iestāda no jauna?
Viņa ir pārliecināta, ka koki ir neatņemama skaistu dabas ainavu sastāvdaļa, ar ko mēs visi Alūksnē lepojamies. “Mēs aicinām tūristus, lai brauc aplūkot skaisto Alūksni, bet koki ir skaistās dabas sastāvdaļa. Bez tiem nav iedomājams zelta rudens! Ko te skatīsies, ja koku nebūs? Piekrītu, ir vietas, kur kāds augošs koks tiešām traucē, ir bojāts – tādi ir jānozāģē, bet pretim jābūt apstādījumu programmai, cik un kurā vietā iestāda no jauna. Vai šāda programma Alūksnes pilsētai ir? Cik ozolu, bērzu ir Alūksnē pēdējos gados iestādīts? Varbūt drīz pienāks laiks, kad pateiks, ka arī Glika ozoli ir veci un tos vajag nozāģēt?!” jautā alūksniete.
Arī zaļums jākontrolē
Alūksnes novada pašvaldības ainavu arhitekte un apstādījumu aizsardzības komisijas priekšsēdētāja Madara Sildega secina – alūksniešiem ļoti patīk, ka Alūksne ir zaļa pilsēta. “Tomēr nevar teikt, ka dzīvojam zaļā pilsētā, lepoties ar to, bet tajā pašā laikā pieļaut, ka šis skaistais zaļums parādās aizaugušās vai nekoptās teritorijās. Zaļumam ir jābūt kontrolētam – tas ir jāuztur, jākopj, lai tas labi izskatītos,” viņa uzsver.
Pirms apmēram gada, kad bija spēcīgas vēja brāzmas, Pilsētas bulvārī blakus Alūksnes pareizticīgo baznīcai uz stāvēšanai novietotas automašīnas uzkrita vējā nolauzts koks. Bet Tempļakalna un Miera ielas krustojumā vējā tika nolauzts dižozols, kas uzkrita šķūnim. M.Sildega atzīst, ka tas lika aizdomāties, kāds ir pilsētas ielu malās augošo koku stāvoklis. “Pašvaldības apstādījumu aizsardzības komisija izveidoja plānu un sāka pamazām apsekot pilsētas ielu malās augošos kokus, lai nākotnē novērstu gadījumus, ka tiek bojāts īpašums vai apdraudēta garāmgājēju drošība,” saka M.Sildega.
Zāģēt veselus neļauj
Šajā komisijā strādā arī aģentūras “Spodra” darbinieki Āris Kreicis, Ingrīda Ribozola un Zigmārs Mazulis. “Komisija rūpīgi izvērtē katra koka stāvokli. Nekad neļausim normālu, veselu koku, kuram nav bojājuma pazīmju, nozāģēt! Tas pats attiecas uz gadījumiem, ja koks aug privātīpašnieka zemē – lai kā lūgtos, ja nebūs spēcīga pamatojuma, neļausim koku nozāģēt. Esam ļoti strikti. Un tas, ka nozāģēta koka celma vidū neredz iztrupējušu koksni, vēl nenozīmē, ka koks bijis veselīgs. Tiek nozāģēti koki, ja vainags bijis pilns ar sausiem zariem vai dobumā bijusi trupe. Piemēram, ozols Dārza un Jāņkalna ielas krustojumā tika nozāģēts, jo kuru katru brīdi tas varēja nolūzt. Manuprāt, iedzīvotāji tomēr nav piegājuši kokam tuvu klāt un izpētījuši no visām pusēm, lai saprastu, ka tas bijis bojāts un bīstams. Komisijā ir cilvēki, kuri ir sava amata speciālisti, koki noteikti netiek izzāģēti tikai tādēļ, lai arboristam būtu darbs,” saka M.Sildega.
Privātīpašumā – citādāk
Īpašs stāsts ir par kokiem, kurus nesen nozāģēja pie Alūksnes pareizticīgo baznīcas un pie pareizticīgo draudzes mājas. M.Sildega uzsver – tas ir privātīpašums, kurā pašvaldība nevar strikti noteikt, ko īpašnieks drīkst vai nedrīkst ar kokiem darīt.
“Jā, arī privātīpašniekiem, ja vēlas nozāģēt kādu koku, jāvēršas ar iesniegumu apstādījumu aizsardzības komisijā. Pareizticīgo baznīcas pārstāvji ir norādījuši, ka vispār nevēlas kokus – ne pie baznīcas, ne pie draudzes mājas. Viņi mēģināja atrast visādus argumentus, kādēļ šie koki ir slikti, kas tiem par vainu, rādīja arī senas fotogrāfijas, kurās redzams, ka ap baznīcu nav neviena koka. Panācām kompromisu, atļaujot nozāģēt bojātos kokus, bet ozolu un bērzu pie baznīcas, liepas un kļavu kategoriski neatļāvām. Tiesa, pēc tam redzējām, cik bargi viņi ar šiem kokiem ir izrīkojušies… Pie ēkas aug arī skaists osis, kuram viņi diemžēl ir atstājuši tikai divus zarus… Komisija norādīja, kuriem kokiem nepieciešama vainagu kopšana un ka to var izdarīt speciālists, bet viņi tika galā saviem spēkiem un nozāģēja, ko varēja. Bet – nogriežot kokam vainagu, proporcionāli atmirst arī sakņu daļa. Koks kļūst nestabils: stumbrs liels, vainags mazs, nestabila sakņu sistēma.”
Grib veikt grozījumus
Šobrīd pašvaldības saistošie noteikumi nenosaka, kādā apjomā drīkst izkopt koka vainagu un noņemt zarojumu, piemēram, tikai līdz 30 procentiem no kopējā vainaga. M.Sildega atzīst – šis gadījums ir rosinājis nākotnē gatavot izmaiņas pašvaldības saistošajos noteikumos un atrunāt apjomu koka vainaga izkopšanai. “Savukārt par kokiem, kas aug pie draudzes mājas, saņēmām norādes arī no Valsts kultūras pieminekļu inspekcijas – ēka ir kultūras piemineklis, un, lai to aizsargātu, pie ēkas vajadzēja nozāģēt trīs kokus, lai to saknes nebojātu ēkas pamatus, lai lapotne neveidotu ēnojumu uz ēku, jo fasāde nedabū izžūt, kā rezultātā ēka tiek degradēta. Tādēļ tika izsniegta atļauja kokus nozāģēt,” stāsta M.Sildega.
Ko stāda vietā?
Lai arī koki tiek izzāģēti, tomēr arī vietā kaut kas tiek iestādīts. M.Sildega norāda, ka pagājušajā nedēļā apsekota Tirgotāju iela, kur rekonstrukcijas laikā abās ielas pusēs nozāģēja bērzus. “Toreiz iedzīvotāji lūdza, lai kaut ko iestāda arī vietā – to izdarīsim. Nereti šķiet, ka zaļajā zonā katrā vietā var kaut ko iestādīt, bet ne vienmēr tā ir, jo bieži vien tur zem zemes ir komunikācijas. Aizsargjoslu likums nosaka, ka virs komunikācijām un metru uz abām pusēm stādīt nedrīkst. To ievērojot, Tirgotāju ielā paliek šaura josla, kurā drīkstam veikt stādījumus. Kokus tur šogad iestādīsim – šobrīd vēl domājam, kādu sugu,” saka M.Sildega.
Liels apjoms koku tiks nozāģēts arī Pleskavas ielas malās, to rekonstruējot. “Tur gan vietā neko nevarēsim iestādīt, jo zemē ir ieguldītas komunikācijas. Arī Pilssalā sakopta teritorija pie lielā tilta – attīrīts krūmājs. Tur auga arī bojātie koki, kas tika nozāģēti, un atstāti veselīgie. Pilssalā gan tiks vietā iestādīts daudz jaunu stādījumu,” saka M.Sildega. Viņa atgādina, ka pērn Meža dienās Tempļakalnā stādīti melnalkšņi, netālu no Lielajiem kapiem – kļavas. Tempļakalnā iestādīti arī trīs ozoli Latvijas simtgades akcijas laikā.
Taps apstādījumu koncepcija
“Nākotnē noteikti izveidosim Alūksnes apstādījumu koncepciju, izplānojot, kur un ko būtu vēlams stādīt. Vēlamies panākt lielāku koku daudzveidību pilsētā. Pēdējos gados kokiem parādās daudz un dažādas slimības. Šobrīd tas ir izteikti ošiem – arī Alūksnē palicis maz ošu. Slimība skārusi arī ozolus, kas izteikti kalst. Tāpēc speciālisti aicina pilsētās stādīt lielāku sugu daudzveidību. Esam atvērti uzklausīt iedzīvotāju ieteikumus, jautājumus, kritiku par apstādījumiem Alūksnes novadā,” saka M.Sildega.
No 15.aprīļa līdz 30.jūnijam ir putnu ligzdošanas laiks – komisija šajā laikā nesniegs atzinumus koku nozāģēšanai.
Teksts un foto: Līga Vīksna
Uzziņai
Šogad par godu Latvijas simtgadei Alūksnē būs sarkanas un baltas krāsas apstādījumi. Pavasarī tie būs krokusi un tulpes dažādās dobēs. Savukārt par puķu dobi pie Pilssalas lielā tilta joprojām gādā zemnieku saimniecība “Sprogas”. “Šobrīd jaunus apstādījumus pilsētā veidot neplānojam, jo daudz laika un līdzekļu prasa jau esošo uzturēšana. Vienīgi pie Bībeles muzeja plānojam šogad iestādīt hortenzijas un rozes. Pakāpeniski pāriesim arī uz ziemcietēm, lai ik gadu nebūtu jāiepērk tik liels viengadīgo augu apjoms. Iespējams, lielās dobes apjoms Pils un Miera ielas krustojumā pat tiks samazināts. Jāatzīst, vieglāk ir uzturēt dažas lielas dobes, nevis daudzas mazas, tādēļ nākotnē tiks citādāk veidotas arī dobes ielu malās,” saka Madara Sildega un aicina arī iedzīvotājus šovasar pieskaņoties šīm krāsām savos apstādījumos.
